2013. gada 7. februārī
Uz pagastnamu rakstīt iesniegumu bija atnācis lācis ar diviem lācēniem. Es brīnījos, kā gan tik nagainās ķepās var noturēt pildspalvu. Lācis pārstāvēja biedrību «Glābiet lāčus» un, būdams civilizēts lācis, prasīja, lai pašvaldība par savu naudu apmāca visus pārējos necivilizētos meža lāčus valodā un rakstītprasmē.
1943. gada pavasarī paziņota drūma vēsts, ka Jaunarājos cūkām piemetusies sarkanguļa. Cūkas ar sarkaniem pleķiem un vai nu kāpj augšā pa sienu, vai guļ kā beigtas. Rīkojums 1 km rādiusā likvidēt suņus un kaķus. Ko nu darīt… Rok bedri un šķūnī kar.
Pēc trim dienām ziņa nekāda sarkanguļa nav bijusi. Cūkas izgulējušas dzērumu un ir veselas. Un nevajag tik daudz drabiņu silē gāzt!
2006. gada 25. decembrī
Bijušās Sīrupfabrikas sētā, kur tagad tirgus laukums bija siltumnīca. Es tajā uzstādīju 2 webkameras. Pa diagonāli pretējos stūros. Viena bija nekustīga un nomērķēta pretī otrai. Otra bija grozāma, kā arī pa plēvē speciāli izgrieztu caurumu varēja izbīdīties laukā, lai apskatītu apkārtni. Abas kameras ne tikai ar kustību noteikšanas programmu ziņoja, kad nokrīt kāds pārgatavojies tomāts, bet, ņemot vērā izrēķināto saules pozīciju, mērīja atspīdumus un krāsu uz tomātu sāniem, lai sekotu līdzi to nogatavošanās gaitai.
Vēl kāda jaunkundze nebaidījās pastaigāties, jo, lai arī pistoles bija tajos laikos viena šāviena un pa galu lādējamas, viņa bija attapīgi iekārtojusi sev ietilpīgas ieroču slēptuves platajos krinolīna sānos.