2013. gada 16. aprīlī

Nesu remontēt pulksteni. Lielu modinātāju metāla korpusā ar 2 zvana kupoliem. Bet pulksteņmeistars Talsu «Bumbieru» veikalā savā kioskā gulēja.

Tad pirku pārtikas veikalā — tajā lielajā šķūnī, kas Talsos uzcelts mazdārziņos — kāpostgalviņu. Makā naudas nebija un devu kasierei sagrieztas sīpolu ripiņas. Kasieres skatījās un teica, ka vēl nepietiek. Pieliku klāt vēl pāris sīpola strēmelītes, tad pietika.

Braucu ar tramvaju pa meža traktoru samaltu ceļu. Sliedes starp dubļainajām dangām bija veselas. Tikai krūmu zari skrāpējās gar divvagonu Tatras logiem. Priekšā bija krustojums, kur vajadzēja braukt pa kreisi, bet tāda sliežu līkuma nebija. Nav liela bēda! Pagriezīs pa labi un tad pārsēdīsies otrā galā. Tramvajam kabīnes abos galos un ir vienalga, uz kuru pusi braukt. Bet sliedes bija tā kā par līku, tā kā par taisnu, tā kā par daudz pārmiju, tā kā vēl kādas citas vainas un uz vajadzīgo pusi braukt nevarēja. Tāpēc ceļš aizveda aizvien tālāk un tālāk uz labo pusi līdz kādai pilsētai jūras krastā. Kamēr tramvajam darīja kādus apkopes darbus, iegāju veikalā iepirkties. Maksai no maka izbēru pārdevējai šķīvītī uz letes sauju skrūvīšu un uzgriežņu, lai viņa pati izlasa, kas der. Tad beidzot sākām braukt uz vajadzīgo pusi, bet pilsētā ielas bija ļoti stāvas un uz priekšu nekādi nevarēja tikt, riteņi buksēja un tramvajs slīdēja tik atpakaļ un atpakaļ.