2014. gada 29. septembrī

Upes krastā, ozolu pavēnī taisīju pusdienas partizāniem. Astoņas porcijas ar 3 ēdieniem. Tā kā nebija zināms, kad viņi no savām partizānu gaitām ieradīsies, lai zupu ilgi saglabātu siltu, salēju to 4 smagos čuguna pletīzeros. Augšā ozola žāklē bija iesprūdusi resna, krinolīnā tērpta dāma, kas žēlojās par savu grūto stāvokli. Žēlabas par iesprūšanu viņa izdziedāja «Esulti pur la barbara» melodijā no Doniceti «Mīlas dzēriena». Žēlabu dziesma gan viņai netraucēja ar lorneti enerģiski kult nekaunīgu melnu emorunci ar rozā ausīm, kas, man nozadzis partizānu kotleti, bija uzskrējis augšā kokā to notiesāt.