2012. gada 29. jūnijā

1) Vaira rāpās pāri uz manas lodžijas savu veļu žaut; 2) bija saplīsis ledusskapis; no sadegušā motora bija par staipīgu ķēpu izkusis viss stūris; skapī iekšā samazgās peldēja sapuvuši dārzeņi; 3) visa virtuve bija pilna ar salauztām mēbelēm, nemazgātiem traukiem un sapuvušām un satecējušām ēdmaņām; 4) noķēru kārtējo balkona kāpēju un, saķēris aiz čupra, mērcēju viņa ģīmi sapuvušā kāpostā; 5) taisījos kaut ko cept un domīgi pētīju atkritumu spaiņa saturu — ja izlasītu piena pakas, kas satur neveselīgo polietilēnu, tad varētu atlikušo iejaukt mīklā, jo nekā neēdama jau būtībā tur nav; un mīklā tik un tā neviens neko nesapratīs.