2012. gada 28. martā.

1) Rakstīju epastā vēstuli Faiko (Jura mājas sunim) un nekādi nevarēju atcerēties, ar kādu emotikonu apzīmē astes luncināšanu.

2) Vēzeres vidū puspabeigta tilta fermās bija iestiklotas bulciņu vitrīnas. Tā kā bulkām klāt nevarēja tikt, nolēmu cept pats. Izārdīju caurplūdes ūdens sildītāju un uz tā gāzes degļa cepu divus eklērus ar vārītā krēma pildījumu. Eklēri smuki zeltojās un pūtās. Krēms spraucās laukā pa visā malām.

3) Staigāju ar A-i pa Brēmeni. Vienā vietā iela bija izbūvēta zem mājām. Ietve šaura, garām vienā laidā brauca tramvaji. Ielas malā stāvēja J.N. un neuzkrītoši pačukstēja, ka jātiekas tirgus laukumā. Ielas malā bija kafejnīca, pa kuras atvērtajām durvīm un vitrāžas logu pretējā sienā tirgu laukums bija jau redzams. Drīz tramvaju ceļš panira zem lielas divu torņu baznīcas parādes durvju sliekšņa un mēs, apmetuši loku tās stūrim, izgājām tirgus laukumā. Pie puķu galda jau stāvošais J.N. paslepus iespieda A-im pasi. Pase bija šaura, gara un fuksiju krāsā. Franciski. Pasē bija rakstīts, ka A-is tikko atsēdējis 10 diennakšu sodu par mēneša ilgu dzeršanu un ka viņam tagad izbraukt uz ārzemēm ir atļaut tikai uz 1 dienu.