2008. gada 5. decembrī.

Pirku grāmatas grāmatnīcā blakus baznīcai kādas pilsētas galvenajā laukumā. Pēc tam pamanīju pa ielu braucam ļoti elegantu traktoristi. Traktors bez kabīnes, rozā krāsā ar lillā puķītēm. Traktoristei apsiets tāds pats lakatiņš. Metos pakaļ, lai nofotografētu, bet nepaguvu, jo traktors iebrauca sētā. Staigāju apkārt, lūrēju pāri žogiem, bet nevarēju saskatīt, jo traktoru aizsedza augļu koki un saimniecības ēkas. Traktoriste dārzā pļāva cūkām svaigu zāli, un mani pamanījusi, aicināja iekšā, lai tik nākot un fotografējot. Viņa esot pieradusi, ka traktors izraisot uzmanību. Iegāju, nobildēju. Sāku runāties. Slavēju viņējo grāmatu bodīti un vilku laukā no tarbas, lai parādītu, kādas labas grāmatas esmu te atradis. Diemžēl tarbā nebija gaidītās. Bet biezas monogrāfijas par mākslu, lubenes un lēta satura bērnu grāmatas. Visas svešvalodās.

Jau stāvot uz grantēta, ar liepām apstādīta ceļa sāku meitenei traktoristei stāstīt, kā reiz, pērkot grāmatas kādā veikaliņā, ieraudzīju pa ceļu braucam eleganti krāsotu rozā traktoru ar lillā puķītēm. Pamanīju, ka pie vecās liepas ar kurpnieku nagliņām šur tur ir pienaglotas veclaiku monētas – sudraba šiliņi, puskronas un vēl kaut kas. Pieejot palūkot, nestabilās ceļa malas oļi sāka birt, brukt un es ievēlos ceļmalas purvā. Gandrīz līdz ausīm. Izrāpies ārā, pacēlu no zemes vienu Kārļa IV laika monētu un pamodos.