2010. gada 11. oktobrī

Reizi gadā gides un citas pils dāmas tiekas ar Zaļo jumpravu. Ko viņas tur dara, nav zināms. Es nolēmu izspiegot – apsēdos gaiteņa stūrī un izlikos, ka kaut ko ļoti nopietni daru. Kad pienāca īstais laiks kāpņu laukuma stūrī atvērās koka paneļos slēptas durvis un no tumšās istabas uzvēdīja kapeņu aukstums. Visas sievas sagāja iekšā. Tad sētā atskanēja iebraukuša pajūga pakavu klaudzoņa, pēc tam augstpapēžu kurpju skaņas. Jumprava nāk. Vēl vairāk ierāvos stūrī un noliecos par darāmo darbu. Bet paklusi šķielēju lielajā gaiteņa spogulī. Redzēju tumsā nākam sievu zaļā tērpā ar zaļu cepuri. Jumprava iegāja slepenajā tikšanās istabā. Atkal uzvēdīja ledains aukstums.

Pamodos un secināju, ka logs tomēr jāver ciet.