Vēl kaut kur Mazirbes pusē mežā atradu mazbānīša pēdas. Sliedes no bronzas bija tīri labā stāvoklī, tikai koku sakņu izcilātas. Bet, ja posmus sakabinātu no jauna kopā, varētu atkal braukt. Arī gulšņi bija no bronzas. Un sliežu galvas šķērsgriezumam bija trijstūra forma. Trasē bija 2 sliežu ceļi. Cauri vigām tie bija ierakti tranšejās. Kad ieraktne pārvērtās gaitenī, gan sliežu ceļi, gan gaiteņa/tranšejas sienas bija pārklātas vecu rakstainu linoleju. Pie sienām bija stikla vitrīnas, kurās izliktas lokomotīvju sastāvdaļas. Visas no spožas un cietas instrumentu bronzas. Skatījos, ka pietiekamā daudzumā, lai sakomplektētu vairākas braucamas lokomotīves. Atzarojošajos gaiteņos palīgceļiem linolejs bija pietrūcis un tos sedza vecas pāri pārlīmētas avīzes. Kādā alā zem makulatūras kārtām bija pat plaša ēnu stacija . Galvenais gaitenis izveda tādā kā vaska figūru muzejā. Pazeme bez nevienas dzīvas dvēseles.

Nedzīvajā vaska figūru muzejā pēkšņi kaut kur redzes lauka malā pamanīju, ka aizskrien kāds stāvs. Palika neomulīgi. Metos uz galveno izeju, ieskrēju ozolkoka bāra letē un pamodos.