2007. gada 5. aprīlī

Gulēju tādā kā kazarmā, kā internātā. Viens neļāva man gulēt, sauca no piegānītās tualetes puses, ka tūlīt nāks mošķi. Un mošķi nāca ar. Asinskārīgs jērs ar gariem, asiem zobiem. Saķēru ar vienu roku aiz rīkles, lai pasargātu pats savējo. Tad ņēmu apakšlūpu un sāku stiept uz augšu, pāri galvai, mugurai, astei, kamēr beigās no jēra palika mazs paša āda savīstīts balts kamoliņš. Un sāku skaitīt stiprus vārdus, lai aizšķērsotu atejas mošķiem ceļu. Citi sen jau bija izsamisuši, bet man padevās. Jo zināju, ka katra formula jāatkārto 3×, kā jau folklorā tas pieņemts. Un arī zināju pareizās meža, jūras, vēja u.c. mātes piesaukt. Tad izdomāju, ka jānoskaidro, kur tad guļu. Sāku tumsā apčamdīt metāla gultu, naktsskapīti. No tā uz naktsskapīša liels bardaks, secināju, ka armijas kazarmas tās nav.

Pēc tam bija mielasts pie gara, gara kopgalda, kur arī vajadzēja skaitīt vārdus, lai mošķi nebradātu pa šķīvjiem.