Lai ar šogad maz¹⁾, tomēr bija Dundagas svētkos atrodami gan dalībnieki, gan skatītāji, gan fotogrāfi, gan mācītāji²⁾.

Piebilde: Bildēs redzamie var pēc patikas gan tās ņemt sev par piemiņu, gan arī palūgt izņemt no šī albuma. Ērtai apskatei klikšķināt uz sīktēla un tad lietot bultiņas. Lai tiku pie dažāda izmēra oriģināla paņemšanai par piemiņu, vipirms klikšķināt uz faila nosaukuma.

Ā, bija vēl vien ļoti neprasmīgs sludinātājs no Ventspils, kas pēc 3 soļu šablona (apvaicājies, vai es esmu no Dundagas, izteicis komplimentu Dundagas skaistumam un svētkiem un pavaicājis, vai drīkst uzdot jautājumu) iesāka ar jautājumu: «Vai kāds man esot teici, ka Dievs mani mīlot?». Es apmulsu. Un jebkādai sarunai noslēdzos. Un žigli raisījos vaļā. Jo pirmais, kas nāca prāta bija nevis Dieva mīlestība vai kāda vieda evanģelizācija, bet uzbāzīgie pa dzīvokļiem apkārt staigājošie grāmatu, maizīšu, gludekļu un sazin kā vēl izplatītāji.

Tagad attapies varētu pateikt, ka:

• nezinu, vai kāds to ir teici tieši man personīgi,
• zinu, ka Dievs mīl visus bez izņēmuma, jo tāds viņš ir,
• noteikti to esmu dzirdējis daudz reižu dievkalpojumos un izlasījis rakstītā tekstā,
• vai Viņa mīlestību pazīstu, vai esmu to tā vai citādi pelnījis, būtu jau cita saruna.

Ā, un pēdējā piebilde. Tas viss gadījumam, ja Viņš vispār ir. Laikam esmu pieskaitāms pie agnostiķiem.