2021. gada 23. augustā
Uz vēdera gulēju uz vagona jumta un, turot rokās grīstē sagrieztu, pie lokomotīves piesietu palagu, regulēju vilciena vilkmi.
2021. gada 26. augustā
Sētā gulēja 3 krokodili. Trīs zaļi un viens melns. Paņēmu no malkas 2-metrīgu bomi un sāku slānīt: “Atraduši, kur gulēt! Pa muguru! Un nav ko muti plātīt! Pa purnu! Jāņogkrūmā tu nenoslēpsies! Pa garo asti!” Visus patriecu!
2021. gada 28. augustā
Purva raganas datorā izveidoju jaunu profilu, lai viņa un meita varētu savas lietas turēt nošķirti. Patīrīju nedaudz no reklāmu rādītāju sekām. Un bridu uz purva salu, kur jau laikus sausumā jau biju saklājis sev guļasvietu.
Gultu kāds bija izbradāji, palagi bija pelēki kā grīdas lupata. Saklāju no jauna un likos gulēt. Aizmigt traucēja, lācis, kas visu laiku līda gulēt blakus. Dzinu to pie kaimiņa otrpus celmam — ja jau tas var gulēt vienā čupā ar vienu lāci, arī otrs viņam netraucēs.
Uz citas salas purvā kaut kāda sekta dedzināja sārtu un svinēja rudens sākumu. Bet kur dziesmas, kur senču rituāli? Puse blenž telefonā, otra puse rausta diedziņus ar baloniem (droni ir dārgi) piesietiem telefoniem, lai sabildētu savu pikniku.
2021. gada 2. septembrī
Upes krastā pamestā mājā pa grīdas dēļu šķirbām spīdēja neonzaļa gaisma. Tur apakšā atradās citplanētieša kapenes. Bet jau izlaupītas. Neatradu nevienu tehnoloģisku artefaktu.
2021. gada 3. septembrī
Divi turki sarkanās feskās lietū lāpīja asfalta bedrītes un apsprieda, ka Tunisijā vistu mēdzot pildīt ar fizāļiem. Es, sašutis, ka ielāps slapjā bedrē neturēsies, iedevu viņiem savu veco trauku lupatu. Lai taču izsusina!