2021. gada 11. septembrī
Migranti, saņēmuši gūstā ķīlniekus, sēdēdami uz lidojošām antigravitācijas platformām, naktī zaga no koka bumbierus. Uztraucos, ka nepaliks man kompotam.
2021. gada 14. septembrī
Snaikstījos ap pavisam jaunu printeri, kas deva ārā ar nepieceptu pulveri nobārstītas izdrukas. Lai printeri pasargātu no vakara saules, tas stāvēja skapjaugšā un bija apmūrēts ar žogu no vecām alus kastēm.
Stūrī skolotāja jau stundu telefoniski ar konsultantu no Kuldīgas mocīja lateksā rakstīto skolas piena sistēmu. Cik sapratu, bija nobrukušas relācijas govju ciltsrakstos un bez atskaitēs pierādīta muzikalitātes gēna ministrija vijoļspēles programmas bērniem pienu neapmaksāšot.
2021. gada 17. septembrī
Piedalījos darba grupā, kas piemeklēja kandidātus „Valsts apmaksātās Ziemassvētku eglītes izsniegšanas sistēmas uzlabošanas komisijas“ izveides darba grupai. Katru kandidātu — visādus vecus kraķus — pierakstījām ar krītu uz zaļa asfalta celiņa parkā.
2021. gada 17. septembrī
Ciemos mielasts bija trūcīgs, tāpēc mājupceļā nokāpu lekni piezēlušā grāvī un uzēdu pa bišķim no katra auga. Suņuburkšķi un gārsa bija negaršīgi. Madara — pliekana. Visgaršīgākie bija sārtie, skābenie pāraugušās zirgskābenes ziedi.
2021. gada 20. septembrī
Pirtī pie klāta galda apspriedām Paula padomju laika skaņuplašu noformējumu. Sarunā nepiedalījās Smaida, kas to vien domāja, kā bez maksas radio rubrikā “Atļautās ziņas” iedabūt ziņu, ka pilī notiks pasākums ar Mikimausu.
Saruna pārtrūka, kad Ūdens pārdevēja iepirkuma ratiņos atstūma un sāka izdalīt avīzes jaunāko numuru.