<charter>
fontTitle = GenR101.ttf@14 fontLegend = GenR101.ttf@11 fontDefault = GenR101.ttf@10 title = 2012. gada pamatbudžeta izdevumu plāns size = 650×350 align = left bgcolor = #eeeeee type = pie3d labelSerie = 2 pieExploded = on
248053, 32518, 91155, 230145, 187365, 97149, 300003, 1101214, 60853 Vispārējie valdības dienesti, Sabiedriskā kārtība un drošība, Ekonomiskā darbība, Vides aizsardzība, Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana, Veselība, Atpūta, kultūra un reliģija, Izglītība, Sociālā aizsardzība
</charter>
2012. gada 1. janvārī
Stumdams nelielu četru riteņu kokasu katapultu, dzinos pa Saules ielu pakaļ kāda sievai. Katapulta bija uzvilkta un par lādiņu kalpoja liels puķupods ar leknu gumijkoku.
2011. gada 29. decembrī
Kāda jaunkundze bija pierunāta braukt ar vilcienu dabasskatu ekskursijā pa dzelzceļa serpentīnu Francijas Alpos. Bailēs no augstuma jaunkundze bija iedzērusi nervu zāles un to iespaidā iesnaudusies.
Sapnī jaunkundzei rādījās ka kādā pilī kopā bija savākts pulks latviešu, krievu un vāciešu. Visiem bija izsniegts pa Bībelei. Vieta atradās ārpus laika un telpas. Savāktajiem nevajadzēja ne ēst, nedz dzert, nedz gulēt. Visriņķī zibināja zibens, apdullinoši dārdēja pērkons un aumaļām gāza lietus. Negaisa troksnis pierima tikai uz brīdi, ja kāds sadūšojās skaļi nolasīt kādu Bībeles pantu. Savāktajiem bija paziņots, ka viņus tā turēšot turēšot tik ilgi, kamēr šie iemācīšoties dzīvot kopā mierā un saticībā.
2011. gada 14. februārī
Sapnī braucu uz Kuldīgu pēc 2 maisiem kartupeļu. Brīžam ar auto, brīžam ar zaļu motociklu «Urāls». Kur šķiras ceļi uz veco un jauno tiltu, stāvēja autoinspekcija. Nobijos, ka man ātrums par lielu, aizmiedzu acis un, piepūlējies, ar gribasspēku uzreiz teleportējos galapunktā - leknā pieneņu pļavā Ventas krastā. Tur jau gaidīja G. [tu] Pļāpādami gājām gar Ventmalu. Upes krasts bija stāvs, irstošs. vietām varēja uzlīst augšā tikai uz vēdera, ar rokām ķeroties koku saknēs.
Rāpodams garām kādam celmam, pamanīju, ka tā dobumā ir 3 mazi pūču bērni. Izvilku no somas fotoaparātu, lai nobildētu. Kamēr grozīju zibspuldzes iestatījumus, lai nevienu tumšajā celma dobumā neapžilbinātu, šurpu rāpoja veca bruņurupuciene apdauzītās un ar grafiti apķēpātās bruņās, lai izvestu mazuļus pastaigā. Noslēpos aiz krūma un gatavojos bildēt. Bruņurupuciene ar 3 bruņurupucēniem (neprasi, kur palika pūces!) smukā aplī gāja rotaļās ap celmu.
Gribēju bildēt, bet fotoaparāts saniķojās. Čirkstināja motorus, bet nefotografēja. Palaidu paštestu, un atklāju, ka testa laikā fotoaparāts skatu meklētājā rāda shematisku savu uzbūvi un attēlo gaismas satur ceļu, lēcu un spoguļu stāvokli kustībā.
Pēc testa aparāts atkal strādāja. Bet bruņurupuči bija pazuduši.
Zālienā vāļājās kāds bomžu pāris. Vīrs ik pa brīdim ierāva šļuku no pudeles, sieva, muti plati atpletusi, skaļi krāca. Vīra seja šķita tāda kā pazīstama. Izvilku no somas fotoalbumu, lai paskatītos aizpērnā gada attēlus, kur, šķiet, tas vīrs ir nobildēts. Albums bija kaut kāds modīgs planšetdators, kam abos galos «ērtākai» turēšanai pieskrūvēti pamatīgi no metāla caurules izlocīti rokturi apmēram tādi, kā statnēs ieskrūvējamās aparatūras moduļiem. Skārienjūtīgais ekrāns galīgi nekā neklausīja. Vīra bildi neatradu. G. iesaucās: «O, iPads», un gribēja pabakstīt. Tik un tā bilžu albums neklausīja.
<charter>
fontTitle = GenR101.ttf@14 fontLegend = GenR101.ttf@11 fontDefault = GenR101.ttf@10 title = 2012. gada pamatbudžeta izdevumu plāns size = 650×350 align = left bgcolor = #eeeeee type = pie3d labelSerie = 2 pieExploded = on
248053, 32518, 91155, 230145, 187365, 97149, 300003, 1101214, 60853 Vispārējie valdības dienesti, Sabiedriskā kārtība un drošība, Ekonomiskā darbība, Vides aizsardzība, Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana, Veselība, Atpūta, kultūra un reliģija, Izglītība, Sociālā aizsardzība
</charter>
2012. gada 1. janvārī
Stumdams nelielu četru riteņu kokasu katapultu, dzinos pa Saules ielu pakaļ kāda sievai. Katapulta bija uzvilkta un par lādiņu kalpoja liels puķupods ar leknu gumijkoku.
2011. gada 29. decembrī
Kāda jaunkundze bija pierunāta braukt ar vilcienu dabasskatu ekskursijā pa dzelzceļa serpentīnu Francijas Alpos. Bailēs no augstuma jaunkundze bija iedzērusi nervu zāles un to iespaidā iesnaudusies.
Sapnī jaunkundzei rādījās ka kādā pilī kopā bija savākts pulks latviešu, krievu un vāciešu. Visiem bija izsniegts pa Bībelei. Vieta atradās ārpus laika un telpas. Savāktajiem nevajadzēja ne ēst, nedz dzert, nedz gulēt. Visriņķī zibināja zibens, apdullinoši dārdēja pērkons un aumaļām gāza lietus. Negaisa troksnis pierima tikai uz brīdi, ja kāds sadūšojās skaļi nolasīt kādu Bībeles pantu. Savāktajiem bija paziņots, ka viņus tā turēšot turēšot tik ilgi, kamēr šie iemācīšoties dzīvot kopā mierā un saticībā.
2011. gada 14. februārī
Sapnī braucu uz Kuldīgu pēc 2 maisiem kartupeļu. Brīžam ar auto, brīžam ar zaļu motociklu «Urāls». Kur šķiras ceļi uz veco un jauno tiltu, stāvēja autoinspekcija. Nobijos, ka man ātrums par lielu, aizmiedzu acis un, piepūlējies, ar gribasspēku uzreiz teleportējos galapunktā - leknā pieneņu pļavā Ventas krastā. Tur jau gaidīja G. [tu] Pļāpādami gājām gar Ventmalu. Upes krasts bija stāvs, irstošs. vietām varēja uzlīst augšā tikai uz vēdera, ar rokām ķeroties koku saknēs.
Rāpodams garām kādam celmam, pamanīju, ka tā dobumā ir 3 mazi pūču bērni. Izvilku no somas fotoaparātu, lai nobildētu. Kamēr grozīju zibspuldzes iestatījumus, lai nevienu tumšajā celma dobumā neapžilbinātu, šurpu rāpoja veca bruņurupuciene apdauzītās un ar grafiti apķēpātās bruņās, lai izvestu mazuļus pastaigā. Noslēpos aiz krūma un gatavojos bildēt. Bruņurupuciene ar 3 bruņurupucēniem (neprasi, kur palika pūces!) smukā aplī gāja rotaļās ap celmu.
Gribēju bildēt, bet fotoaparāts saniķojās. Čirkstināja motorus, bet nefotografēja. Palaidu paštestu, un atklāju, ka testa laikā fotoaparāts skatu meklētājā rāda shematisku savu uzbūvi un attēlo gaismas satur ceļu, lēcu un spoguļu stāvokli kustībā.
Pēc testa aparāts atkal strādāja. Bet bruņurupuči bija pazuduši.
Zālienā vāļājās kāds bomžu pāris. Vīrs ik pa brīdim ierāva šļuku no pudeles, sieva, muti plati atpletusi, skaļi krāca. Vīra seja šķita tāda kā pazīstama. Izvilku no somas fotoalbumu, lai paskatītos aizpērnā gada attēlus, kur, šķiet, tas vīrs ir nobildēts. Albums bija kaut kāds modīgs planšetdators, kam abos galos «ērtākai» turēšanai pieskrūvēti pamatīgi no metāla caurules izlocīti rokturi apmēram tādi, kā statnēs ieskrūvējamās aparatūras moduļiem. Skārienjūtīgais ekrāns galīgi nekā neklausīja. Vīra bildi neatradu. G. iesaucās: «O, iPads», un gribēja pabakstīt. Tik un tā bilžu albums neklausīja.