Izvēlne
Satura rādītājs
Laika gaitā
Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.
Leišu aviokompānija
2011. gada 1. novembrī.
Lidoju mājās ar kaut kādu leišu aviokompāniju. Lidmašīna nosēdās Rīgā, kur lielākā daļa pasažieru izkāpa. Pēc tam lidmašīna lidoja uz Lietuvu, pa ceļam nolaizdamās vairākās sīkās vietējās lidostās. Tā kā tas bija mājupceļš, pasažieri tikai kāpa laukā , nevis iekšā. Vietējās lidostas bija mazas dažādos lauku nostūros. Man arī vajadzēja kaut kur tālāk.
Pie Panevēžas lidmašīna nolaidās koši zaļā, dzeltenu pieneņu piebērtā pļavā. «Lidlaukā» bija tikai viens darbinieks — gans, kura pienākums bija laikus nodzīt no skrejceļa govis. Bet šajā reisā viņam parasti nebija ko darīt, jo tas iekrita govju atgremošanas laikā. Govis gremodamas gulēja upmalā vītolu pavēnī. Lidmašīnas nolaišanās brīdī Maira, skatīdamās pa logu, lietpratīgi paziņoja, kas tās esot Madonas zilraibās šķirnes govis. Izkāpa pieci seši leišu pauninieki ar strīpainām tirgus tašām un lidmašīnā palikām vairs tikai daži pasažieri — es, Maira, kāds sagrabējis tantuks un pulciņš trokšņainu jauniešu ar atvērtām alus pudelēm pašā astes galā.
Nākamais lidlauks bija kaut kur pie Nidas. Par to kalpoja kāda pelēkā, pārpurvotā egļu mežā izbūvēta leišu armijnieku mototrase. Nosēdušies uz daudz maz taisna posma, lidmašīna ripoja pa tās līkumiem uz izkāpšanas un iekāpšanas vietu. Pilots paziņoja, ka līdz tai esot jābrauc 80\ km.
Pamodos.
OSM karte ūdenim
lat=57.5052&lon=22.34332&zoom=15&layers=O
<olmap id=„olmap1“ width=„500px“ height=„300px“ lat=„57.5052“ lon=„22.34332“ zoom=„15“ statusbar=„1“ toolbar=„1“ controls=„on“ poihoverstyle=„1“ baselyr=„OpenStreetMap“ kmlfile=:emuari:neudens.kml gpxfile=„http://www.dundaga.lv/wiki/_media/emuari/neudens.gpx“>
</olmap>
<olmap id=„olMap“ width=„600px“ height=„400px“ lat=„52.0“ lon=„5.1“ zoom=„12“ statusbar=„1“ toolbar=„1“ controls=„1“ poihoverstyle=„1“ baselyr=„OpenStreetMap“ gpxfile=„:playground:hardlopen_gpx.gpx“ kmlfile=„:playground:mtb.kml“> 52.1,5.1,60,.8,marker-green.png,Just a spot </olmap>
Kaķi «Dienvidrietumu kafejnīcā»
Kaut kad 2011. gada oktobra otrajā pusē.
Biju kādā lielā pilsētā1) . Gāju pa pa prospektu uz rietumiem, uz jūras pusi. Pa labi palika masīva, ar pelēku granītu apšūta Ziemeļaustrumu kafejnīca, pa kreisi — Operteātris. Prospekts bija plašs, tukšs. Zēģelēja drēgns jūras vējš. Abās ielas malās bija sabūvētas greznas daudzstāvu ēkas no dzelteniem un sarkaniem ķieģeļiem. Gāju un sajūsminājos par to skaistumu. Gandrīz vai ekstāzē.
Pie apaļā torņa pagriezos pa kreisi. Garā arsenāla ēka bija skaisti restaurēta. Tikai sargu mājiņas kanālmalā vēl stāvēja pussakritušas.
Kreisajā pusē greznā jūgendstila ēkā ar lieliem skatlogiem dižojās Dienvidrietumu kafejnīca. Pilsētas centrā bija bija 4 galvenās kafejnīcas, kas bija vienkārši nosauktas pēc to izvietojuma.
Dienvidrietumu kafejnīca bija slavena ar saviem mācītajiem kaķiem. Jau no ielas skatu piesaistīja katrā skatlogā uz palodzes guļošais kaķis. Arī iekšā kafejnīcā šur tur uz krēsliņiem snauda pa labi koptam kaķim.
Kaķiem bija 2 uzdevumi. Pirmais — aizņemt vietas pie iepriekš rezervēta galdiņa. Otrais — sastādīt kompāniju un murrāt uz blakus krēsla vientuļiem kafejnīcas apmeklētājiem.
Kaķi nebija algoti kafejnīcas darbinieki un iztika no dzeram naudas, t.i. no dzeramkrējuma. Tāpēc vietējie apmeklētāji mēdza pasūtīt kafiju ar pienu vai saldo krējumu pat tad, ja bija ieraduši dzert melnu kafiju un krējumu ielēja tasītē «apkalpojošam» kaķim.
Pārtikas rūpniecība
2011. gada 18. oktobrī
Iznācu no pagastnama un gāju uz lielgabala pusi. Pa Pils ielas ietvi grozījās deputāti. Sasveicinājos ar Aldonu. Tālāk uz soliņa sēdēja abas dakteres. Viena apjautājās, kā man ar veselību, otra prasīja, vai recepti nevajagot?
Rātslaukumā2) invalīdi – teroristi ratiņkrēslos ar drātīm piesēja pie laternas staba uzcītīgo policistu un spridzekli. Jo policists desu mezgliņu fabrikas jumtastāvā bija likvidējis nelegālu ārsta praksi.
Fabrikas3) pamatnodarbe bija ražot desādu mezgliņus. Jo kur citus tie desu luņķu galos rastos. Bet ienesīgs blakusrūpals bija baranku caurumu ražošana, ko lielos vairumos iepirka maiznieki.
Foto apstrāde
2011. gada augusta sākumā
Vajadzēja apstrādāt vecu un pleķainu fotogrāfiju. Tāpēc to iebēru spainītī, labi sakratīju un ar putekļusūcēju izsūcu pleķus ārā. Pēc tam iemaisīju karoti kakao, lai bilde iegūtu sēpijas krāsu.
