Melnā vakarā lauku mājās čakli turpinājās malkas talka. Inga vārīja lielu grāpi, ar ko cienāt talciniekus. Bariņš mazu meiteņu čauksteņu dīdījās ap sētsvidū uzstādītu teleskopu un skatījās mēnesī. Teleskops bija krietni apdauzīts, priekšējā lēca sasprēgājusi. Saimnieks, garām nākdams, nošņācās, ka jēga no tāda maza, jauna lēca maksājot Ls 30 – 40, pārdodot tās tikai komplektā pa divām un iespēra teleskopam. Tas sazvārojās un krizdams iebrauca pa kurmja alu pazemē.

Pēc brītiņa meitenes bija viņā sētas stūrī uzstādījušas citu, drusku labāku teleskopu un turpināja tērgāt par mēness kalniem. Es ar piegāju paskatīties. Tā kā tuvojās pilnmēness, nebija tā kontrastainākā aina. Atvēlu bluķīti, lai mazākās meitenes varētu skatīties bez liekas snaikstīšanās.

Pats biju ar teleskopu iekārtojies uz kāda Ventspils balkona. Debesis bija apmākušās un nebija nekā, ko vērot. Tikai nemazgāti sporta zāles logi pāri ielai. Zālē sīcošu dienasgaismas spuldžu gaismā notika vēli vakara volejbola treniņi. Tā kā zāle bija par tuvu, nevarēju dabūt asumu. Skata laukā pa brīžam pazibēja izplūdis bumbas vai miglaina elkoņa attēls. Pieskrūvēju okulāram fotoaparātu. Diemžēl plastmasas maisiņš (izskatā līdzīgs tiem, kuros iepakotas HP tintes), kurā parāts uzkrāj uzņemtos negatīvus bija nedaudz sašķiebies un, negatīvu izspļaujot, nelabi tirinājās. Bildes būs saskrāpētas.