2016. gada 25. janvārī

Nelaisiet pirms miega http://samlib.ru!

Nezinu, Lībijā, Sīrijā vai citādā vietā, karojot par labākajām smiltīm gurķu audzēšanai, kādā konfliktā notrieca lidmašīnu. Epizode beidzās lidotāja pēdējo domu: «Nepaguvu!». Nepaguva katapultēties, nepaguva mūžu nodzīvot.

Sākās reklāmas pauze, kurā pa ledusskapja virsu dancoja rokās sadevusies veļas pulvera paka un auzu pārslu paka.

Es nodomāju, ka pa to laiku jāiet nomizot un apēst gurķi. Vismaz savējais, nevis Lībijas, Sīrijas smiltīs audzēts.

Atgriezos ar sulīgu gurķi akurāt reklāmas pauzes pēdējā sižeta laikā, kurā rādīja, cik ērti ar elektrisko mušu pletni apsist mazos zaļos drakonus.

Nākamajā epizodē lidotājs modās. Un ieraudzīja pār sevi noliekušos baltu, garu stāvu: «Eņģelis, viņa saule…»

«Kā tad, kārtējais rūķis no maģijas tā kritis, ka iekritis mistikā! Neved pie laba viņus aizraušanās ar maģiski mehāniskajiem drakoniem. Ne vien krīt zemē kā prasti gurķi no mazdārziņa gurķukoka un apdauzās, bet arī galvu apskādē… Nevis eņģelis, bet slimnīcas elfs, kam taču apdauzītie rūķi jāārstē!» elfs vai elfiene paņēma rokās lidotāja plauktu, lai pārbaudītu refleksus. «Rūķi? Kur te tualete?»

«Protams, ka rūķis, neesi taču trolis! Tā atzīmēsim — elementāros dzīves reālijās neorientējas». Notriektais lidotājs iztrausās no gultas, un uz īsajām kājelēm (augums — 130 cm) aizstreipuļoja līdz tualetes durvīm. Ar platajiem pleciem gan knapi trāpīja durvju ailē.

«Kustību koordinācija vēl nav atjaunojusies», atzīmēja medelfiene, nemaz nenojauzdama, ka lidotājs vienkārši nav pieradis pie sava jaunā auguma, «bet gan jau pēc nedēļas atkal jāšus uz saviem gurķuzaļajiem bleķa pūķiem kūpinās melnus padebešus».