2010. gada 4. jūlijā

Pasta ielā atradās vecs nams, kura saimniece mēdza rīkot greznas balles. Balles zālei gan jumts metās caurs, tāpēc bija izsaukti muzeju speciālisti no Pēterburgas pareizai zāles greznojumu saglābšanai. Gleznojumi atgādināja lielas, augstu, augstu pie sienām piekārtas flīzes ar vienkrāsainiem, ziliem bārdainu vīru portretiem.

Namīpašniece bija slavena ar to, ka pa savam rūpējās par kalpotājiem. Mājā pa kreisi no vestibila bija ierīkota speciāla kučieru istaba, kurā uzkavēties kučieriem, kas atveduši saimniekus uz balli. Istaba bija iekārtota zaļos toņos. Zaļas sienas, zaļi griesti un zaļš galds ar zaļiem krēsliem. Ļoti iecienīti bija zaļie alus kausi. Zaļais malahīta kamīns vēl tā, bet zaļi lakotais harmonijs gan nevienam neinteresēja, jo namīpašniecei bija pagalam aplam priekšstats par kučieru garīgajām vēlmēm. Tāpēc tas stāvēja iestumts kaktā.

Harmonija klaviatūras nosūbējušie taustiņi garu, izliektu karotīšu formā bija izlieti no dzeltenas bronzas un nebija diez ko ērti spēlējami.