2009. gada 13. oktobrī

Sapnī redzēju Valdastantes aitas. Nezin, vai uz aukstu ziemu?

Manai tantei bija aitas. Viena no tām bija pirkta Cirkalē no Lizetes. Tā arī aitu sauca – par Lizetes aitu. Lizetes aita, Lizetes aita … Beigās vārdu «aita» atmeta un sauca bijušās saimnieces vārdā vienkārši par Lizeti.

Ja visas aitas ganījās vienā bariņā, tad Lizete vienmēr kaut kur tuvumā, bet nostāk. Vēlāk Lizete turējās kopā ar savām 2 pieaugšajām meitām, nekad neiejūkot kopējā barā.

Lizeti un viņas pēcnācējus varēja pazīt arī pēc balss. Ja visas aitas blēja vienādi «bēē», tad Lizete ar savām meitām blēja citādā izloksnē «be-ê-e». Ar tādu kā lauzto intonāciju. Nezinu vai tas bija zviedriski vai vidzemnieciski…