Priecājos par garu, slaiku mastu priedi. Un laizīju saulē tās iztecējušos saldos sveķus, kas garšoja tieši tāpat kā medus. Un domāju: «Priekš kam gan ir vajadzīgas bites!»

Vēl rādīja stāstu par zirgu, kas vienmēr mācēja atrast un aizvest mājās apkārt klaiņojošo saimnieku. Ja saimnieks nebija gājējs, zirgs pats viņu prata uzvelt sev mugurā un pārnest mājās.