2014. gada 18. februārī

Gulēju kaut kādos viesos un klausījos, ka pa gaiteni staigājošais arhitekts stāstīja par pirmo darbu kolhozā, kad uz datora katrai programmai bija pašai savs logu menedžeri un grāmatvedības programmai interfeisa ideja bija kopēta no helikoptera lidojuma principa.

Pēc tam tālākajā istabā guļošais vēsturnieks sāka stāstīt interesantākas un reti zināmas lietas par to, kā 1830. gados maģiskās pasaules notikumi ietekmējas mūsu pasaules ekonomiku.

Saimniece pa to laiku — ap plkst. 3 naktī — cepa un slavēja biezpiena plācenīšus. Un nesa nobaudīt.

Es izlikos aizmidzis un, lai varētu noturēties pret plācenīša kārdinošos smaržu, pirms tam paķēru no palodzes bļodu un žigli saleksējos biezpiena mīklu. Saimniece mēģināja mani pamodināt, velkot ar taukaino plācenīti pār degunu un vaigiem. Bet es izlikos cieši aizmidzis.

Sāka svīst gaismiņa. Un nu labi redzams, ka, tumsā rijot, esmu ar biezpiena mīklu noķēpājis ir segu, ir spilvenu. Taukaino muti ar vajadzētu nomazgāt.

Ceļos augšā, meklēju tīras zeķes. Istabā sanākuši sīki ķīnienetēni ar drausmīgu skaļu mūzikas kasti. Bļauju, lai taču apklusina, bet šie nedzird. Plātos ar rokām un cenšos parādīt, lai nogriež klusāk, bet ķīnietēns tik nesaprotoši bola savas melnās acis. Mugursomā ir visādas zeķes. Un tā vien šķiet, ka visas ir nepāra. Beidzot sameklēju vienu pāri — šķidru, izstaipītu un sintētisku. Pēcāk nebūs jēga nedz mājās vest, nedz mazgāt, izmetīšu tāpat.

Eju no mājas laukā un priekšnamā aiz bufetes pamanu durvis uz vannas istabu. Knapi iespraucos, jo otrā pusē durvīm priekšā ir zila veļas centrifūga un žāvētājs. Nevar saprast arī pa kuru pusi tai līst garām. Centrifūga epileptiski kratās, raustās un teju, teju metīsies straujā galopā sazin uz kuru pusi.

Istabas vidū ir trīs bļodas dažāda veida trikotāžas un adījumu mazgāšanai. Apzīmētas ar burtiem J, K un L. Bet man mazgājamie gabali ir 4. Un nekā netieku gudrs, kurā likt divus. Skaidrība ir tikai ir ar visrupjāko un vissmalkāko adījumu, kas jāliek galējās jeb J un L bļodās. Bet ko ar diviem dažādā vidējā raupjuma adījumiem? Viens būs K bļodā. Bet otrs? Vai nu tajā pašā K, vai pa labi L bļodā. Vai arī tas tomēr K bļodā un otrs viduvējais pārinieks ir smalkāks un jāpārceļ uz J bļodu?

Beidzot salicis gabalus pa bļodām, pabīdu tās zem mīcītāja. Smalkas lietas pa kuļmucu nedauza! Ir speciāls mīcītājs ar maigām trauku mazgājamo švammīšu pēdiņu rindām, kas iemērkto drēbi maigi izmīca. Klausos, kā svammīšu kāti pa putām maigi plakšķina apburošā un sarežģītā ritmā. Ne kurš katrs tīrasinīgs džeza afrikānis tā mācētu!

Nodomāju, ka iekārta labi derētu arī muguras masāžai. Jāiesaka dzīves skaistumu sludinošajam Andrejam.

Pretējā stūrī lielā vārāmajā katlā balinās balts kombinezons. Tā īpašnieks ik pa laikam kombinezonu ar maiglēm izvelk un pleķa vietu ierīvē ar kaut ko blatu un kunkuļainu. Ar sodu? Ar biezpienu?

Sēžu dižistabā mācītāja mājās un cenšos iztaujāt mācītāja sievu, vai tautas stereotipi par viņas pienākumiem kalpošanā daudz atšķiras no patiesības. Mācītājkundze ir nerunīga un klāj svētku galdu ar amerikānisku stepētu lupatu sedziņu. Mācītājs uzsāk dziedāt populāru ziemsvētku dziesmiņu. Visa pārējā ģimene kanonā piebalso. Cik skaisti!

Pēc tam bērni aiziet dauzīties uz siena šķūni. Man viņi nez kāpēc ir jāpierauga. Lasu garas notācijas par drošību, kāpjot pa redelēm uz šķūņaugšu. Viens no galvenajiem punktiem ir pirms kāpšanas no iekšpuses kārtīgi aizkrampēt šķūņa ārdurvis.

Aiz šķūņa dekoratīvās saliņas dīķa vidū bāzējas slepena armijas daļa. Bet vēl jo slepenāka mīt zem paša pieziedējošā dīķa. Uz paraugdemonstrējumiem saaicinātie viesi ir satriekti, kad abpus laipas no ūdens parādās uz viņiem nomērķēti stobri. Stobri no ūdensziediem izvāzti tik taisnās ierindās! Un krāsoti maskējošā varžu nērsuma krāsā.

Ieejai uz zemūdens kazarmām kalpo necilas lauku sakņu pagrabiņa durvīs. Trīs puišeļi pa tām ielavās, meklējot piedzīvojumus. Gaiteņi ir šauri un slapji, sienas norasojušas liekām lāsēm. Kaktā sagāztās ķimikālijas no slapjuma ir savilgušas baltā, kunkuļainā un kodīgā masā. Viens no puikā tajā iekāpj un dažu mirkļu laikā tiek saēsts.

Pārējie 2, nobijušie kā diegi, teleportējas no mana sapņa projām.