Lietotāja rīki

Vietnes rīki


emuari:sakums

Laika gaitā

Kāda servera saknes direktorijā atrasts attēls

Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.


Pērnās dzērvenes

2020. gada 30. jūlijā

Vienās apakšbiksēs sēdēju uz soliņa pie ieejas durvīm. Pienāca no Amerikas atbraukusī kaimiņiene, pieliecās un čukstus kā lielu noslēpumu noprasīja, vai man vēl esot saglabājušās pērnās dzērvenes.

2020/09/24 11:33 · 0 Comments

Banānu spainis

2020. gada 11. maijā

Taisījos iet fotografēt saulrietu un vācu kopā vajadzīgās lietas: fotoaparātu, lietussargu un pilnu spaini ar banāniem, lai būtu ar ko mest tiem, kas ar savu skatu un klātbūtni traucē baudīt saulrietu.

2020/09/24 11:33 · 0 Comments

Aitas žēlabas

2020. gada 1. maijā

Veca, hipohondriska aita žēlojās par dzīvi. Saimniecei jau daudz gadu un tā nevarot šo slaukt. Aitai nākoties sevi slaukt pašai, bet viņa baidoties saķert nagu sērgu — kas tad viņu slauks. Vai nederētu profilaksei no rītiem tukšā dūšā uzēst rasainu asinszāli? Un kā ar kritušiem āboliem? Garšīgi taču, bet no viņiem ir grēmas! Un vai nieze virs astes nevarētu celties no vecā krējuma, ko viņa nogaršojusi no rukša siles?

2020/09/24 11:33 · 0 Comments

Aspazija inspekcijā

2020. gada 2. aprīlī

Skolas virtuvē melni diagonāli svītrainā kleitā bija ieradusies Aspazija, lai pārbaidītu vai visi virtuves iekārtu uzraksti atbilst valodas likumam.

2020/09/24 11:33 · 0 Comments

Zelta pielūdzēju klubā

2011. gada 13. martā

Biju kaut kādā Alpu pilsētā. Par lētu viesnīcu mums bija ieteikts zelta pielūdzēju klubs. Lēta tāpēc, ka zelta pielūdzēji, godādami zelta slēpto būtību un izrādīdami nicināšanu tā izmantošanai par vērtību mēru, savā iestādījumā uzturēja nejēdzīgu cenu un naktsmītnes maksas bija ļoti lētas.

Viesnīca bija no zelta ķieģeļiem būvētas lielas domnas paskata tornī, sētā aiz ģerānijām rotātas pildrežģa mājas. Izvēlējos numuru 14. stāvā. Augstāk bija četrvietīgs numurs, kurā iekārtojās 4 īstenie kluba locekļi. Kāpjot augšup, 2 no viņiem kaut kur pazuda. Iegājuši numurā, trešais no viņiem savu pēdējo biedru piebeidza un iekāra skapī. Tikai tāpēc, lai piesavinātos skaisto, ar britu karoga rakstu rotāto uzvalku.

Viesnīcas ēstuvē cenas bija nejēdzīgas — katram ēdienam rakstīta savā valūtā un cipari, šķiet radušies no gadījumskaitļu ģeneratora. Par karbonādi prasīja Ls 88. Kaut kādi man sveši un negaršīgi salāti maksāja padsmit igauņu kronas. Un tā pilnas divas ēdienkartes lapas. Tāpēc devos meklēt ēdamvietu kaut kur citur.

Pastaigājoties pa pilsētu, liela krustojuma vidū atradu pie dekoratīvi kaltiem kanalizācijas režģiem pieķēdējušos pliku, nošmucējušos sievišķi. Izplūdes gāzu kvēpi aizvainoja manas daiļā jūtas, uz apsolījis atnest atpakaļ, uzvēlu viņu plecā, lai aiznestu viņu kaut cik nomazgāties. Sākumā gribēju stiept uz tuvāko automazgātavu, bet tad pārdomāju nest uz viesnīcu, cerībā, ka tur mazgāšana izmaksās lētāk.

Iemērcu mazgājamo vannā kopā ar blakus numura skapī iekārtā nelaiķa uzvalku. Pie durvīm pieklauvēja laipna istabene un klusējot uz liela ovāla zivju ēdienu šķīvja pasniedza šujmašīnu.

Šujmašīnu vajadzēja steidzīgi norakt. Pacēlu paklāja stūri un izkausu bedri. Izgrābto zemi slēpu puķupodā, bet no puķupoda izņemto smilti metu laukā pa logu.

Bedres dibenā atradās pamīksts ēdamā zelta stienītis. Nokodu gabaliņu. Garšīgs! Mazliet līdzinās halvai, skābiem gurķiem un mašīneļļai. Bet bailes vairāk ēst, jo zelts taču ir ļoti smags metāls, un ka tik smags ēdamais nekaitē māgai…

2020/09/24 11:33 · 0 Comments
/home/e-smith/files/ibays/wiki/html/data/pages/emuari/sakums.txt · Labota: 2011/12/16 13:39 (ārpussistēmas labojums)