Izvēlne
Satura rādītājs
Laika gaitā
Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.
Cepešu kāre
2015. gada 9. janvārī
Gāju mājās, turot rokā 5 mazus jēlas gaļas gabaliņus. Citu liesu, citu treknu. Skatos, kāds piegāzis pilnus divus atkritumu konteinerus ar gaļu. Gabali smuki, lieli, tīri. Laikam veikalnieka precei termiņš beidzies. Paskatos — pavisam svaigi. Paņemu no kaudzes virsas divus gandrīz kilogramīgus gabalus un nesu mājās. Mājās vēlreiz nopētu. Nu pavisam svaiga un laba gaļa! Aizskrienu pakaļ vēl vienam, divas reizes lielākam gabalam. Būs cepetis!
Velna paraušana kā viesnīcas pakalpojums
2017. gada 2. martā
Latvijas mazpilsētas centrālajā laukumā, kur daudz lepnu ēku, vienā malā bija pliks paugurs, pie kura piespiedusies maza un noplukusi divstāvu ēka ar 13. numuru. Vienīgais rotājums bija divas pusapkaltušas kļavas un liels vitrāžas panelis ēkas fasādē. Ēkā atradās velnam piederoša viesnīca.
Tā kā velns prata telpisko maģiju, no ārpuses mazā viesnīca iekšā bija liela. Ar vairāk kā 19 000 numuriņiem. Ērti lifti viesus pārvietoja visos virzienos. Ne vien starp stāviem, bet arī horizontāli un diagonāli starp telpu grupām. Pirmajā stāvā numuriņu nebija. Blakus portjē stikla būrim atradās lifti uz numuriņiem, bet tālākos gaiteņos bija lifti uz lielākajiem iepirkšanās centriem. Pie viena lifta uzraksts atgādināja paņemt līdzi pasi un aizpildīt muitas deklarāciju, jo tas veda uz lielveikalu Ulanbatorā.
Bet visērtākais pakalpojums apmaldījušiem svešzemju tūristiem bija paraušana atpakaļ uz viesnīcu. Tūristam tika trīs reizes vajadzēja noskaitīt īso «Parauj mani!», lai vienā mirklī būtu atpakaļ viesnīcā. Teleporta apkalpošanai vienmēr dežurēja pat atsevišķs portjē.
Zeķu pirkšana
2018. gada 10. maijā
Pirku zeķes. Ar garu iepirkumu sarakstu: 6 pārus sarkanu zeķu, 5 pārus pelēku, 5 pārus melnu … Pārdevējs cenas rēķināja nevis pēc pāriem, bet par atsevišķu zeķi. 2 € par zeķi. Kad viss bija saskaitīts, iznāca ka man jāmaksā vairāk par 200 €. Atvēru maku. Tajā bija tikai viens simtnieks. Pamodos.
Lielā ēstgriba
2018. gada 2. martā
Sēdēju sapulcē, klāstīju kaut ko par PDF failu kompresiju un turēju zem galda dubļainu kartupeli. Un visu laiku domāju, kā tā neuzkrītošāk varētu viņu nograuzt.
Pēc tam sēžu zāles stūrī ēdu cepumus, ik pa laikam no putukrējuma automāta kādam uzspiežot pa treknai baltai čupai.
Pamodos stundu par agru, lai ietu uz kartupeļu talku. Nolēmu lieko laiku nosist, ieejot pilī. Tur pie mielasta galdiem kņūbāja paguruši kāzinieki. Sandra uz lielas paplātes mēģināja izdalīt neapēstos groziņus. Es arī paņēmu vienu. Groziņš bija bagātīgi garnēts ar želejas konfektēm un putukrējumu. Un tik liels — kārtīga šķīvīša izmērā —, ka ēdot grūti bija vienā rokā noturēt.
Cūciska evolūcija
2018. gada 12. februārī
Kāds vīrs ēstuvē izteica pateicību par ļoti garšīgajām pusdienām un lielā priekā pacienāja priekšpusē ganošos cūku ar veselu ananāsu. Cūka nekad savā mūžā neko tik garšīgu nebija ēdusi un no lielā pārdzīvojuma pār viņu nāca apskaidrība un viņa tapa sapratīga. Un turpmāk viņai dzima saprātīgi sivēni. Nežēlīgā dabiskās atlases procesā cūkas evolucionēja tik tālu, ka spēja apziņu atdalīt no ķermeņa un saglabāt eksistenci enerģētiskā formā pirms kaušanas.
