Izvēlne
Satura rādītājs
Laika gaitā
Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.
Sarežģītā detektīvlieta, rudenim nākot
2017. gada augusta priekšpēdējā nedēļas nogalē
Sapnī zvanīja no Alūksnes un prasīja, vai mums istabā esot 22°. Teicu, ka mums ir noregulēts uz 18°, jo 22° nevaru ciest. Un, ka mitrinātāju nelietojam, jo darbinām lielu sausinātāja kasti.
Vēl bija kaut kāda izrāde, kurā detektīvs braukdams šaurā šaurzliežu dzelceļa kupejā, risināja piņķerīgu gadījumu. Kopā bija sajaukušās vairākas dīvainas lietas un nevarēja saprast, kas pie kā pieder. Detektīvs ātri pierādīja, ka zelta burtu nokasīšana no viltotajām izkārtnēm ir vienā lietā ar stepē atrastajiem mirušajiem akvalangistiem malumedniekiem, ka bija šāvuši aizsargājamos degunradžus. Ar pārējām lietām gan tik viegli negāja. Visu laiku traucēja kupejai cauri staigājošie pasažieri.
Mošķu ķeršana
2017. gada 8. augustā
Sapnī ķēru mošķus, kas mēdz iemitināties pamestās mežsarga mājās un tukšās mežniecībās. Ķeršanas tehnoloģija bija tāda: vispirms ar pūšamo caurulīti mošķim vajadzēja trāpīt ar spļāvienu. Kad apspļautais mošķis izlēca no migas, tas abām rokām bija jāsaķer aiz abām ausīm un jāklapē pret zemi tik ilgi, kamēr paliek plakans un paklausīgs.
Konference un filma par vardabību
2017. gada 21. februārī
Pils terases pusē bija izlikti galdiņi kādas konferences dalībniekiem. Runātāji stāvēja uz pašas terases un stāstīja kaut ko par skolu lietām, par kaut kādiem 120 datoriem. Pie galdiņa bijām trīs — es, Nauris un vēl kāds. Galdiņš no terases bija tālu, un mēs neko lāga nevarējām saklausīt. Tāpēc zirgojāmies par blakus lietām. Pierakstiem biju paķēris kādu agrāko laiku kopēšanas uzskaites kladi. No visa lektoru runātā un saklausītā baltajā lapā ierakstīju 3 ķeburus. Pēc tam pētījām vecos pierakstus, kas 2002. gadā nācis kopēt. Vēl uz galda stāvēja kaut kādas vecas Canon iekārtas brošūra. Aiz gara laika izšķirstījām arī to. Sāka krēslot. Nauris par brošūru noprasīja: «Vai tiešām uz vāka nav neviena četrinieka?» Un paziņojis: «Tad nu es iešu!» aizgāja.
Pēc konferences rādīja filmu. Tā kā par vardarbību pret bērniem, tā kā par bērnu vardarbību pret pieaugušajiem. Tajā kāds puika muka no lielā resnā onkuļa. Izskrēja pa pils terases durvīm. Krēsla, neviena cilvēka, nav, kur paslēpties. Zēns uzrāpās kokā. Ļaunais onkulis pa terases nogāzi meklēdams meta lokus. Pa reize iegāja pat dīķī zem ūdens. Un maita, neslīka! Pat burbuļus nemeta. Onkulis, mezdams logu, ieskrēja kokā, uzkāpa tajā un paslēpušos puiku atrada. Puika sāka atkauties no pieaugušā ar koka pannas maisāmo lāpstiņu. Un sita onkulim tik ilgi, kamēr gandrīz atcirta tam nost galvu. Atbrauca ātrā palīdzība, atbrauca miliči. Mediķi paziņoja, ka onkulis dzīvotājs nebūs un aizveda. Bet ļaunums nav no šis pasaules un galva pamazām pieauga klāt. Miliči savāca puiku, salasīja pa dīķmalu krāmus un, bez sekām nevarēs onkuļa nonāvēšanā apsūdzēt, paziņoja, ka puika ir nozadzis gramofonu. Bet atradās kāds vasarnieks, ka bija gramofonu iepriekšējā vakarā dzirdējis pa logu. Vīrs vasarnieks bija mūzikas profesors un pēc dzirdes spēja paziņot, ka gramofons nav zagts, bet vienkārši izmests. Tā izputēja arī otrā apsūdzība.
Upju krustojumi
2017. gada 18. februārī
Iepriekšējā naktī braucu ar kuģīti pa upi. Kapteinim bija grūti ieturēta ekonomisko ātrumu, un kuģīša gaita sanāca saraistīta.
Upes tur krustojās kā parasti ceļi. Divas dažāda ātruma un lieluma straumes tecēja netraucējot krustām viena otrai cauri. Pirms straujākas upes pārbraukšanas kuģītim bija jāpalielina ātrums, lai nesanestu sāņus.
Pēc tam iebraucām dziļākā, ar tumšām eglēm apaugušā kanjonā. Upe palika straujāka, un sākās krāces. Kuģītis uzņēma ātrāku gaitu, lai sāktu slalomu starp krāču akmeņiem. Motoram gaudojot, traukšanās pa krāču mutuļiem ilga vairākas stundas. Izņemot kārtējo līkumu, kuģis skaļi notaurēja un sāka bremzēt. Pacēlās pāri upei pārmestais vieglais tiltiņš un kuģītis pietauvojās pavisam īsā mierīgā upes posmā. Visapkārt bija tās pašas stāvās, sarkanās klinti un tumšās, biezās egles. Tikai krastā izkaltā laukumā līdz pie pašas ūdens malas stāvēja dzeltena trīsstāvu ēka ar baltām logu ailēm. Tā ir speciāli izbūvēta viesnīca pārnakšņošanai, jo pa vienu dienu nevar krāčaino upes posmu izbraukt.
