Izvēlne
Satura rādītājs
Laika gaitā
Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.
Finanšu plānošana
2012. gada 3. decembrī
Sapnī pie aptiekas vācu tante lika 3 čupiņās naudu un skaidroja, kā tā jāizlieto: «Par Ls 20 jāpērk tas un tas, Ls 40 jāiemaksā biedrības kasē, bet Ls 60 neoficiāli uz rokas jādod tam un tam». Es visu rūpīgi pierakstīju ar zilu zīmuli uz dzeltenas līmlapiņas.
Sniegs un ledus
Naktī uzsniga sniegs. Laikam tāpēc tante no rīta veikalā pirka ledu.
Ķengu programma
2012. gada 8. oktobrī
Pirmajā sniegainajās dienā izliku logā kaut kādu fotoaparātu vai vebkameru un izmēģināju kaut kādu programmu. Programma fotografēja garām ejošos ļaudis un pēc tam meklēja tos sociālajos tīklos, lai noskaidrotu vārdu un adreses. Ja neko sakarīgu no iegūtajām fotogrāfijām nevarēja samontēt, tad attēlu nosītīja nobildētajam cilvēkam ar dīvainu pavadtekstu, ka viņš tad un tad fiksēts tādā un tādā vietā. Ja no vairākiem kadriem varēja samontēt vienu, tad taisīja pāru bildes, kur kāds ar kādu iet kopā un pēc tam šos attēlus publicēja visādos sociālajos tīklos ar nesakarīgiem, sensāciju žurnālistikas fotoparakstiem.
Ziedojums
2012. gada 26. septembrī
Inga sēdēja baznīcā pēdējā solā un skaitīja no ziedojumu lādes izņemto naudu. Sols bija tāds kā 50. – 60. gadu skolas soli.
Es sēdēju blakus un līdzēju kaudzi sašķirot pa naudas zīmju veidiem, ko Ingai skaitīt. Lielākā daļa bija dzeltenbrūnās padomju laika 1 rubļa naudas zīmes. Vēl bija padaudz cara laika sārtie desmitnieki un mēļi sarkanās 25 rubļu zīmes. Tikai uz pēdējām cara ģīmetnes vietā bija Kerenska portrets. Pārējā ziedojuma daļa bija visāda papīra nauda dažādās krāsās, drūpoši smilšu cepumi ar «Gotiņu» konfekšu masas garnējumu un viena paciņa ar «M&m» dražejām.
Konfekšu kulīti ieliku sola apakšā, bet cepumus salipināju ar «Gotiņu» pusēm kopā un sarindoju rakstāmlietu gropē, lai vēlāk varētu ērtāk ēst, nenolipinot pirktus.
Priedes medus
Priecājos par garu, slaiku mastu priedi. Un laizīju saulē tās iztecējušos saldos sveķus, kas garšoja tieši tāpat kā medus. Un domāju: «Priekš kam gan ir vajadzīgas bites!»
Vēl rādīja stāstu par zirgu, kas vienmēr mācēja atrast un aizvest mājās apkārt klaiņojošo saimnieku. Ja saimnieks nebija gājējs, zirgs pats viņu prata uzvelt sev mugurā un pārnest mājās.
