2010. gada 24. septembrī
Iveta nesa padusēs iežmiegtus 4 jērus: 2 baltus un 2 rudus, un meklēja, kas tos grib nopirkt. Neviens negribēja, tāpēc vaļā palaistie jēri aizauļoja pa taisno pie savas saimnieces Anniņas. Tā kā taisnais ceļš veda pāri greznai puķu dobei pie mednieku pirts, no dobes nekā daudz pāri nepalika.
2010. gada 24. septembrī
Priekšvēlēšanu dēļ kāda partija bija atvedusi uz Latvijas TV kādu agrāko laiku ārzemju popzvaigzni. Tā kā Klifu Ričardu, tā kā Fredu Merkuriju, tā kā kaut kādu citu. Tas bez saviem agrākajiem slavenajiem gabaliem vietējās publikas iepriecēšanai bija iemācījies pāris dziesmiņas latviski.
Un ar vieglu akcentu nodziedāja:
Vakarā, vakarā,
Vakarā, kad satumsīs,
Lietus līs, lietus līs,
Varens zirņu lietus līs.Piepildīs, piepildīs,
visas bļodas piepildīs.
Nepaspēsi, nepaspēsi
Aizskaitīt tad pat līdz trīs».
2010. gada 22. septembrī
«Kļavniekus» bija apsēdušas zosis. Desmitiem un simtiem zosu klimta pa pagalmu, gāgināja, plivināja spārnus, kāvās, brūnie tēviņi ar koši zaļajiem pakaušiem brida baltās zosienes, zosienes raka alas zem ēku pamatiem, kur dēt olas. Viens vienīgs bardaks.
Kāds gudrinieks apgalvoja, ka tās esot nevis zosis, bet Sāmsalas dižpīles, jo tikai tās mazuļus audzina pamestās lapsu alās un zem ēku pamatiem. Mazuļi tecēja rindiņām vien, rindiņām vien nopakaļ mātēm auzu laukā viņpus ceļa. Un izskatījās ar pēc «dižpīlēniem». Bet Samsalas pīlēm nav baltu mātīšu.
Juris vienu zosi noķēra, sasēja tai kopā kājas un piesēja pie stieņa, kam galā skritulis. Palaida. Zoss, spārnus plivinot paspruka, un nevarēja apstāties. Kāju vietā vien ritenis — nobremzēt nevar, kā stājas, tā gāžas. Kamēr plivinās, tikmēr ripo uz priekšu. Krietnu laiku mocīdamās un vairākas reizes apgāzdamās, un ieskriedama staļļa sienās, zoss no izbīļa un pārpūles dabūja infarktu un nobeidzās.
2010. gada septembra pirmajā pusē
1) Pa staciju lēkšoja kārns suns ar zvārguļiem astes galā un dzenāja zemu lidojošus helikopterus, kam bija kaut kāds sakars ar aizsalušas Bolderājas pārmijas atbrīvošanu no ledus.
2) Jērs uz muguras nesa katlu, kas pieliets pilns ar karbolskābi. Pēc tam divi veci auni mekšķinot apsprieda, kurš dezinfekcijas līdzeklis labāks - karbolskābe vai hlorkaļķis.
3) Man spamā atsūtīja stulbu flash animāciju, kurā uz augstas klints tupošs ērglis apkakā lejā pļavā vardes lasošu stārķi. Es ilgi filtram sacerēju perla izteiksmi, lai bloķētu ķēzošos, bet laistu cauri visus pārējos putnus.
4) 100 m skrējiena uzvarētājam kausa vietā pasniedza Jūles Mārtiņsones1) podu ar vārītiem griķiem. To griķu daļu, kas podā nesatilpa, deva līdz iesvērtu platmasas kulītē. Apbalvošanas tribīnes vietā bija malkas čupa aiz vidusskolas.