Izvēlne
Satura rādītājs
Laika gaitā
Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.
Pesteļošana
2010. gada 7. jūnijā
Kāda angļu lorda mantinieki pils pagalmā pie L veida tenisa galda bija sarīkojuši sacensības, lai noskaidrotu, kuram tiks kura mantojuma daļa. Vienā lotē bija nekustamais īpašums un nauda, otrā — komplekts no maza tējas sietiņa, sapelējuša siera gabaliņa un mazas sudraba nagliņas. Vislielākais kārotāju pulks bija uz pēdējo, jo iegūstot to, viegli tikt pie pirmā, ar dīvainajiem priekšmetiem varēja viegli un bez pierādījumiem atņemt dzīvību citiem un tikt pie papildus mantojumiem. Lai to izdarītu, sietā ieliktais siera gabals bija čukstot jāaplej ar verdošu ūdeni un pēc tam tajā jāiedur nagla.
Laupītāja vilšanās
Smalkas galma dāmas tādā kā polonēzē gāja pa platām pils kāpnēm. Kāpnes izbeidzās tukšumā un pirmā dāma nezināja, kā tikt tālāk. Pēkšņi atsprāga vaļā logs, divas garas rokas dāmu sagrāba un izrāva laukā. Laupītājs dāmu pārmeta pār plecu laidās bēgt. Laukā pa vārtiem, lejup pa ceļu un mežā iekšā.
Dāmas nolaupītājs stiepa savu nastu cauri brikšņiem ilgi, ilgi. Kad satumsa, taciņu palīdzēja ieraudzīt uz tās ik pa gabaliņam izliktas kvēlojošas oglītes. Viltīgi piesegtas, lai no citurienes nebūtu redzamas.
Pret rītausmu laupītājs, manāmi noguris, iznāca miglas pielietā pļava, kur stāvēja vēl silta, vakar kurta pirtiņa un mīksta siena guba. Viss kā vajag.
Nometis smago nešļavu pļavā, laupītājs norāva dāmai no galvas maisu un ieraudzīja, ka visu nakti stiepis pārģērbtu vīrišķi. Izklīstošajā miglā atskanēja duļļu čīksti un krastā piestāja laiva ar vajātājiem no pils ezera otrā pusē. Bargs kārtībnieks zelta pensnejā un uzskrullētam ūsām sāka strostēt laupītāju par nevainīgu princešu un viņu goda laupīšanu, bet nekas nesanāca. Nolaupīts bija tikai kāds karnevālā piedzirdīts un brunčos tērpts kavalieris.
Šaha suns
Sapnī kāds saimnieks uz šaha sacensībām bija paņēmis līdzi suni. Hiperaktīvajam sunim sacensību vērošana nākot par labu nerviem. Citādi, atstāts mājās viens, viņš aiz gara laika pagalmā rokot bedres un ēdot nemazgātas sliekas. Un suns esot vienīgais, kas patiesi spējot izprast sava saimnieka spēles stilu.
Teleskopu nakts
Melnā vakarā lauku mājās čakli turpinājās malkas talka. Inga vārīja lielu grāpi, ar ko cienāt talciniekus. Bariņš mazu meiteņu čauksteņu dīdījās ap sētsvidū uzstādītu teleskopu un skatījās mēnesī. Teleskops bija krietni apdauzīts, priekšējā lēca sasprēgājusi. Saimnieks, garām nākdams, nošņācās, ka jēga no tāda maza, jauna lēca maksājot Ls 30 – 40, pārdodot tās tikai komplektā pa divām un iespēra teleskopam. Tas sazvārojās un krizdams iebrauca pa kurmja alu pazemē.
Pēc brītiņa meitenes bija viņā sētas stūrī uzstādījušas citu, drusku labāku teleskopu un turpināja tērgāt par mēness kalniem. Es ar piegāju paskatīties. Tā kā tuvojās pilnmēness, nebija tā kontrastainākā aina. Atvēlu bluķīti, lai mazākās meitenes varētu skatīties bez liekas snaikstīšanās.
Pats biju ar teleskopu iekārtojies uz kāda Ventspils balkona. Debesis bija apmākušās un nebija nekā, ko vērot. Tikai nemazgāti sporta zāles logi pāri ielai. Zālē sīcošu dienasgaismas spuldžu gaismā notika vēli vakara volejbola treniņi. Tā kā zāle bija par tuvu, nevarēju dabūt asumu. Skata laukā pa brīžam pazibēja izplūdis bumbas vai miglaina elkoņa attēls. Pieskrūvēju okulāram fotoaparātu. Diemžēl plastmasas maisiņš (izskatā līdzīgs tiem, kuros iepakotas HP tintes), kurā parāts uzkrāj uzņemtos negatīvus bija nedaudz sašķiebies un, negatīvu izspļaujot, nelabi tirinājās. Bildes būs saskrāpētas.
Pasaka
Tu esi ļoti gudra, — sacīja ziemeļbriedis, — es zinu, tu vari visus pasaules vējus sasiet ar auklu četros mezglos. .. Vai tu nevari iedot šai mazajai meitenei tādu dzērienu, ka viņai rodas divpadsmit vīru spēks un viņa uzveic sniega karalieni?
Divpadsmit vīru spēks? — atkārtoja somiete. — Paskatīsimies senās zintīs, vai tas viņai ko palīdzēs.
No vācu valodas tulkojusi Anna Bauga.
