Pagasta vispārīgs apraksts

::Dundagas pagasts atrodas Latvijas Ziemeļrietumu daļā. Tas ir lielākais lauku pagasts un aizņem 55 872,4 ha, no kuriem 8 611,7 ha ir lauksaimnieciski izmantojamā zeme un 40 163,4 ha meži. 5 290 ha aizņem Slīteres nacionālais parks, kur ir saglabāti dabiski meži, bagāta augu un dzīvnieku daudzveidība.

::Dundagas pagasta administratīvais centrs ir Dundagas ciems. Tas atrodas apmēram 160 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Rīgas un apmēram 65 km uz austrumiem no jūras ostas Ventspils. Ar 1999.gada 23.marta Dundagas pagasta padomes lēmumu ir atjaunots pagasta teritoriālais iedalījums ciemos, kāds tas ir bijis uz 1939.gadu. Līdz šim Dundagas pagasta teritorija tika sadalīta četrās daļās — Dundaga, Kaļķi, Neveja un Vīdale.

::Lielākā daļa no Dundagas pagasta atrodas Ziemeļkurzemes augstienes Dundagas pacēlumā. Klimatiskos apstākļus stipri ietekmē abu jūru (Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis) tuvums, kā arī augstuma starpība. Rudeņi ir garāki, pavasaris iestājas vēlāk kā citā Latvijas teritorijā. Vidējais sniega biezums ziemā ir 20 cm. Pagasta teritorijā ir stipri atšķirīgi pavasara sējas uzsākšanas laiki.

::Šlīteres Zilo kalnu krauja ir Baltijas ledus ezera senkrasts. To pirms 10000 – 11000 gadiem veidojuši no ziemeļiem nākuši ledāji, un tas bija laiks, kad aizsākās mūsdienu Baltijas jūras vēsture. Dundagas pacēluma pamatā ir sarkanais smilšakmens. Zeme smilšaina, vietām mālaina, purvaina un mežiem apaugusi. Augstiene līdz Zilajiem kalniem vairāk iekopta, bet tomēr maz noderīga laukkopībai vairāk lopkopībai.

::Pagastu šķērso Rīgas jūras līča un Baltijas jūras upju baseina ūdensšķirtne, tādēļ lielu upju šeit nav. Augstienes ūdeņus novada Pilsupe uz Rojas upi, Anstrupes upe uz Lonasti un tālāk uz Lielirbi, Raķupe uz Lielirbi, bez tam vēl ir Melnsila upe, Ostupe, Mazirbes upīte un Pitraga upīte. Ezeru nav. Prāvi uzpludināti dīķi ir Dundagā un Pācē.

::Mežos mīt daudz zaķi, stirnas, lapsas, brieži, bebri. Pēdējos gados daudz savairojušās meža cūkas un arī vilki. Daudz dažādu meža putnu. Ir atrodamas arī melnā stārķa ligzdošanas vietas. Pāri Dundagas pagasta teritorijai iet putnu migrācijas ceļš.

::Senatnē Dundaga ietilpa Kursas Vanema novadā. 1245.gadā Dundaga nonāca Rīgas domkapitula pārvaldījumā. 13.gadsimta otrajā pusē domkapituls uzcēla Dundagas pili, kuras galvenā funkcija bija saimnieciskā – kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai patērētājiem Rīgā. Pils bija veidota kā brīva kastella ar administrācijas telpām, noliktavām un lielu pagalmu, kuru no vairākām pusēm apņēma nocietinājuma siena un saimniecības ēkas. Sākotnēji pie pils pastāvēja arī kuršu ciems.

::1434.gadā Dundagas pili līdz ar tās īpašumiem nopirka Kurzemes bīskaps, bet laikā no 16.gadsimta līdz 20.gadsimtam pils atradās privātīpašnieku – fon Maidelu un fon Ostenzakenu rokās.

::1912.gadā Dundagas majorāta muižai kopā ar 17 piemuižām bija 66084 ha muižas un 6475 ha zemnieku zemes.

::Pēc Latvijas administratīvā iedalījuma 1939.gadā Dundagas pagasts pēc sava apjoma ietvēra patreizējos Dundagas un Kolkas pagastus un bija iekļauts Ventspils apriņķī. 1953.gada reformu rezultātā izveidojās Dundagas rajons, kuru likvidēja nākamo teritoriālo reformu laikā 1963.gadā. Tad arī atdalīja no Dundagas pagasta teritorijas Kolku. Šo reformu rezultātā Dundagu iekļāva Talsu rajonā, kurā tā atrodas vēl šodien. Šodien Dundagas pagasts robežojas ar Kolkas, Ances, Valdgales, Īves, Rojas un Lubes pagastiem.

::Padomju laikā Dundagas ciems izauga par pilsētciematu, kurā atradās arī Latvijas PSR lielākā kolhoza centrs. Privatizācijas rezultātā uz bijušā kolhoza centra iecirkņa bāzes izveidojās SIA «Dundaga», kas pastāv vēl šodien.

::Pirmā Pasaules kara laikā vācu armija izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līnijas Stende – Dundaga – Mazirbe un Dundaga – Ventspils. Dzelzceļa līniju izmantošanu pagastā pārtrauca ap 1967.gadu. Pēckara gados iespēja izmantot dzelzceļu uz atvieglotiem noteikumiem, kā arī valsts noteiktās prioritātes lauksaimniecībai, radīja iespēju Dundagā attīstīties lauksaimniecības produktu pārstrādei, kokapstrādei. Šeit sekmīgi darbojās Dundagas stērķeles un kartupeļu sīrupa fabrika, Dundagas spirta dedzinātava, 6 pienotavas un 3 krejotavas, elektriskā stacija, 10 dzirnavas (2 – ūdens, 3 – vēja, 5 – tvaika), 3 zāģētavas, 7 gateri, 3 kokapstrādes, vilnas kāršanas un vērpšanas uzņēmums, 5 ķieģeļnīcas, 4 mehāniskās darbnīcas, lopkautuve kā arī paliels daudzums dažādu amatnieku. Zemnieki galvenokārt nodarbojās ar piena un gaļas ražošanu. Tirdzniecības uzņēmumi Dundagas pagastā 1935.gadā: 23 pārtikas preču tirgotavas, 1 gaļas tirgotava, 1 maiznīca, 3 frizētavas, 1 foto veikals, 2 kioski, 1 vīna tirgotava, 1 drogu veikals, 1 alus lielnoliktava.

::Pēc ziņām, kuras ir apkopotas 1935.gadā Dundagas pagastā aktīvi darbojās dažādas sabiedriskas organizācijas: Dundagas krājaizdevu sabiedrība (no 1921.g. 6.VIII), Dundagas lauksaimniecības biedrība (no 1913.g. 18VII), Dundagas mazsaimniecību veicināšanas biedrība (no 1922.g. 10.V), Dundagas savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība (no 1922.g. 3.I), amatnieku biedrība (no 1923.g. 9.III), Dundagas pārtikas biedrība (no 1892.g. 23.I), 8 meliorācijas biedrības, 2 purvu izmantošanas biedrības, 6 piensaimnieku sabiedrības, 3 biškopības biedrības, 4 kuļmašīnu biedrības, 4 lopu pārraudzības biedrības, 1 lauku pārraudzības un 1 dārzkopības biedrība.

::Pēc 1935.gada ziņās Dundagas pagasta zemju (vecajās robežās, kurās ir iekļauts arī patreizējais Kolkas pagasts) sadalījums ir šāds: aramzeme – 9371,88 ha (24,89%), pļavas – 12916,62 ha (34,31%), ganības – 10466,56 ha (27,71%), meži bez valsts mežu fonda – 1966,27 ha (5,07%), purvi – 550,91 ha (1,48%), pārējā zeme un ūdeņi – 2440,57 ha (6,48%). Zemes kopplatība privātīpašumiem uz 1935.gadu bija 37652 ha.

::Dundagas ciemā iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 1935.gadu ir pieaudzis piecas reizes, kamēr pārējā pagasta teritorija ir kļuvusi par daudz lielāku kārtu tukšāka. Pēc nacionālā sastāva 1935.gadā Dundagas pagastā dzīvoja 84% latviešu.