Projekts «Baltijas Zaļā josta»

Slīteres nacionālā parka administrācija un tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» darbojas starptautiskajā projektā «Baltijas Zaļā josta», kuru līdzfinansē Eiropas Savienības reģionālās attīstības fonds Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā 2007–2013.

Projekta «Baltijas Zaļā josta» Latvijas partneri: Slīteres nacionālais parks un lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» projekta darbības laikā līdz 2012. gada sākumam:

• izstrādās datu bāzi, kurā tiks apkopoti militārā mantojuma objekti jūras piekrastē,
• izstrādās šo objektu apsaimniekošanas pasākumu ieteikumus,
• izveidos labiekārtotu dabas taku — velomaršrutu bijušā Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa posmā Mazirbe — Sīkrags,
• izdos informatīvi izglītojošus materiālus par dabas un kultūras, tai skaitā militāro mantojumu Ziemeļkurzemē,
• padarīs piekrastes aizsargājamo teritoriju dabas vērtības sabiedrībai pieejamākas ar dabā novietotu interneta kameru palīdzību,

Cauri Eiropai aptuveni 8500 km garumā stiepjas josla, kas savulaik atdalīja Austrumeiropu no Rietumeiropas. No Eiropas ziemeļu galējā punkta, šķērsojot Centrāleiropu pa Slovēnijas, Ungārijas un Horvātijas robežu līdz pat Melnajai, Egejas, Jonijas un Adrijas jūrai, noslēdzoties pa Albānijas, Maķedonijas, Rumānijas, Serbijas, Melnkalnes un Turcijas robežu, izlokās zaļa josla, kas kopumā ietver 3272 aizsargājamās dabas teritorijas. Šo teritoriju sauc par «Eiropas Zaļo jostu» (European Green Belt).

Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība(IUCN) «Eiropas Zaļo jostu» izveidoja kā koordinētu starptautisku iniciatīvu, kas apvieno nacionālos parkus, dabas parkus, biosfēras rezervātus un pārrobežu aizsargājamās teritorijas, kā arī neizsargātas dabas teritorijas. Tā atbalsta reģionālās attīstības centienus dabas saglabāšanas jomā ar nolūku izveidot Eiropas ekoloģiskā tīkla pamatu, ietverot svarīgākās bioloģiskās daudzveidības dabiskās izplatības vietas 23 valstīs.

Projekts «Baltijas Zaļā josta» seko «Eiropas Zaļās jostas» principiem un iekļaujas tās darbībā.

Projekts «Baltijas Zaļā Josta»:

• vēlas saglabāt, izmantot un attīstīt dabas un kultūras mantojumu Baltijas jūras piekrastes joslā, kura savulaik atdalīja Austrumeiropu no Rietumeiropas.
• vēlas izveidot internacionālās sadarbības platformu ieinteresētajām pusēm, kuras darbojas dabas aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomā Baltijas jūras dienvidu un austrumu piekrastē.
• demonstrē tūrisma, ekoloģiskās lauksaimniecības, piekrastes un jūras saglabāšanas labo praksi, iesaista sabiedrību reģionālās plānošanas procesā.
• aizpilda ģeogrāfisko robu starptautiskajā iniciatīvā «Eiropas Zaļās josta», kuras nolūks ir izveidot Eiropas ekoloģiskā tīkla pamatu pāri kontinentam no Barenca jūras līdz Melnajai jūrai.
• veicinot piekrastes ilgtspējīgu attīstību, aizsargājot dabu un bioloģisko daudzveidību, dod ieguldījumu ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā.

Projekta vadības centrs atrodas Vācijā, Ķīles Universitātes piekrastes ģeogrāfijas institūta paspārnē. To īsteno partneri no Vācijas, Polijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas.

«Baltijas Zaļā Josta» Vācijā ir aptuveni 1750 km gara, no kuras lielākā daļa pieder Meklenburgas – Rietumpomerānijas federālajai zemei. Šī vieta ir bagāta ar tādām dabas pērlēm, kā piekrastes lagūnas, klintis, smilšainās pludmales, rifi, saliņas un platas upju grīvas. Šobrīd tās apdraud viesnīcu kompleksi, rūpnīcas, naftas vadi un citi piesārņojuma avoti. Tādēļ «Baltijas Zaļās jostas» galvenais mērķis ir aizsargāt unikālās dabas vērtības gan jūrā, gan uz sauszemes, izveidojot vietējo autoritāšu, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju tīklu, kas būtu gatavi informēt cilvēkus par dabas aizsardzību.

Polijas piekrastes kāpas un klinšu krastus ar iekšzemi saista gruntsūdeņu kustība un Oderas - otrās lielākās Baltijas jūrā ietekošās upes, plūdums. Galvenais jūras piesārņojuma avots ir lauksaimniecība. Gar upes krastiem ir izvietojušās apmēram 2.6 milj. Fermu, kuru notekūdeņi nonāk upēs. Projekta „Baltijas Zaļā Josta“ ietvaros tiek veikta lauksaimnieku konsultēšana un apmācīšana, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku lielfermu monitorings.

Mūsu kaimiņzemē Lietuvā projektā izstrādā ieteikumus, kā aizsargāt jūras piekrasti. Jau tagad notiek mēģinājumi novērst apmēram 100 km garās Kuršu kāpas eroziju. Šāda problēma ir manāma arī Palangas pludmalē, kur izveidots Piejūras reģionālais parks.

Otri kaimiņi — igauņi, kuru krasta līnija stiepjas 3800 km, ieskaitot vairākas salas, plāno izveidot piekrastes vērtību un iespējamo tūrisma objektu uzskaitījumu un aprakstu. Tikmēr Vormsi salu apdraud pārāk strauja tūrisma attīstība, kas nonāk pretrunā ar vietējo salas iedzīvotāju vērtībām un identitāti. Projekta partneri Igaunijā ir uzsākuši sadarbību, kuras rezultātā top salas pārvaldes plāns, ievērojot ICZM (Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana) rekomendācijas.

Krievijai pieder 100 km gara krasta josla Somijas līcī, pie kuras atrodas trīs unikālas dabas teritorijas: Kotlu, Kurgaļskas un Ļebjažes rezervāts. Šobrīd šī teritorija ir krietni noslogota, jo tur atrodas Ustlugas osta, Saules pilsēta un nesen uzsākta atomelektrostacijas būve. Lai informētu cilvēkus par dabas un kultūras vērtībām šajā reģionā, Baltijas dabas fonds plāno iekārtot speciālu autobusu, lai rīkotu informatīvas kampaņas. Pēterburgas apkārtnē daudziem iedzīvotājiem pieder vasaras dārza mājas. Šīm mājām tiek izmantotas ārējās, sausās tualetes, kas ir sanitārajām normām neatbilstošas, šādā veidā piesārņojot gruntsūdeņus, blakusesošās upes un ezerus. Tiek plānots īstenot pilotprojektu, lai demonstrētu ilgtspējīgu sanitāriju.

Andra Ratkeviča

Projektu Interreg IVb programmā līdzfinansē ES