Izvēlne
Satura rādītājs
Laika gaitā
Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.
Sasniegumi loģistikā
Mazās skolas bēniņos vietas taupīšanai lietoju būtības izspiedēju.
Būtības izspiedējs ir tā kā grāmata verama spiede, lai no lietām izspiestu būtību un ietaupītu noliktavā vietu. Atver, ieliek priekšmetu, uzliek virsū būtību filtrējošo sietu, tad uzliek konservanta kapsulu (tādu kā putuplasta krikumu. Un tad iesprauž sānā izturīgu aptuveni 2 m garu sviru un visu būtību pārspiež kapsulā. No mantas nekas pāri vairs nepaliek. Plauktā atliek tikai nolikt mazu krikumu, kas satur lietas būtību.
Kā no mantas konserviem iegūst atpakaļ sākotnējo lietu, gan nezinu.
Būtību filtrējošie sieti bija pērkami paciņās tāpat kā putekļusūcēju maisiņi.
Sarkanais un baltais
Tai pašā gadā, kad man vecāmamma, tikko ieprecējusies «Jaunpiezdangās», vairs neļāva Būcenu Lizetei sautēt aitām burkānus – lai grauž zaļus, bet vēl pirms bermontieši no pārkurināšanas nodedzināja krogu, ap laiku, kad bija kritusi Stučkas valdība, pa lielceļu pulciņiem staigāja plintēm bruņojušies vīri. Viens tāds bars ienācis palūgt padzerties. Visiem vīriem pie cepurēm bijušas piesprausta sarkanas rozes. Starp vīriem arī manas vecāsmammas vienaudzis no pašu ciema. (Vecaimammai viņš rads nebija, bet man sanāk vecvecmammas brālēns).
Pēc 3 — 4 stundām padzerties ienācis cits garām ejošs vīru pulks. Visiem pie cepurēm baltas rozes. Starp vīriem otrs brālis (manas vecvecmammas brālēns).
Ko nesīs valdība?
2010. gada 2. novembrī
Valdība bija bez manas ziņas iznomājusi pusi no manas gultas trešajai personai. Un nakts vidū atvēlās un gultā ievēlās, cik nu tumsā varēja manīt, garš kaulukambaris un nekaunīgi aizņēma vairāk par likumīgo pusi no gultas. Tāpēc cēlos augšā, nospļāvos un gāju gulēt uz savām mājām.
1040. gada akmens zīmes
Priecājoties par vēstures liecībām latvieši izliek internetā Mervalas rūnakmens bildi.
Tas jauki.
Lai labi salasītu, pārzīmē rūnas lieliem un sarkaniem burtiem, t.i. — rūnām.
Un pieliek klāt, kas tur rakstīts oriģinālā:
Sigrid lät resa denna sten efter Sven, sin make. Han ofta seglat till Semgallen, med dyrbart skepp, kring Domesnäs.
Bet tā tur nav rakstīts!
Es nemāku zviedriski un nepazīstu citas rūnas, kā SS un vēstures kompromitēto runu S. Bet māku skaitīt. Un saprotu, ka 1040. gadā nerakstīja šodienas zviedru valodā.
Tā kā mūsu lapa domāta latviešiem, būsim godīgi — izmetīsim zviedru tekstu. Atstāsim latviešu tulkojumu. Un rūnu skaitītajiem par prieku pieliksim klāt pareizu transkripciju tā laika valodā.
Tas ir:
Siriþ læt resa sten þina at Sven sin bunta. Han uft siklt til Simkala türum knari um Tumisnäs.
Lietū
2010. gada 1. novembrī
Sēdēju ceļmalā pie zirgu tilta. Kaut kur koku zaros čubinājās mazkaitīgi vietējie laupītāji. Bija tumša nakts, tas gan netraucēja saskatīt vecā melnbaltajā portatīvā datora ekrāna rādīto. Strādāju, kamēr uznāca stiprs lietus un dators no samirkšanas izslēdzās. Ieliku to somā, uzkāru kaklā otrādi, līdz galam slēdzēju neaizvilcis, lai liekais ūdens var iztecēt laukā. Gāju uz pili. Tumsā «Ķīkaru» dārzā stāvēja 3 sievas un pukojās, ka nevar saprast, vai tā ir īsta roze, vai skārda dārza rotājums. Lai tiktu skaidrībā, esot jāgaida, kad svīdis gaisma.
Pie pienotavas jau bija sabraukušas rīta pienmašīnas. Priecājos, ka esmu uzvilcis Jura «kaulu bikses» — vismaz kāda dulna pienmašīna no aizmugures neuzbrauks virsū.
Smaržoja salijušās koku lapas. Pamazām sāka aust. Izlīdis cauri samirkušajiem jasmīniem, biju pie pils durvīm tieši uz darbalaika sākumu. Tante, kam jānodrukā viens vārds, jau gaidīja.
