Šonakt tīrības problēmas.
1. Garā, tumšā, ar brūnu linoleju klātā gaitenī tirdīju apkopēju par viņas darbu.
— Cik daudz jāmazgā?
— Lai būtu tīrs.
— Cik tālu jāmazgā?
— Līdz galam.
— Cik stipri jāizgriež grīdas lupata?
— Lai netecētu.
utt.
2. Kolēģis mūsu darbistabā svieda medu un bija nolipinājis visas malas.
Šodien visādi vērojumi
1. Taksis kūleni pārmest nespēj. Iznāk amizanta vērpšanās, bet blusa kā tup skaustā, tā tup.
2. Tramvajā iekāpa 2 skeitbordisti. Kamēr viens izrādīja pašdarinātus klucīšus ar sarkaniem ķīniešu hieroglifiem, otrs izkravāja apkārt lentas, uzlikas, getras, sargus u.c. drošības ekipējumu, noāva piesvīdušo botu un zeķi un sāka ar elastīgo saiti pārsaitēt potīti. Gadi tā ap 13 – 14
3. Mazs, apaļš, mīksts, pārbarojies jaunais piromāns (ap 12 g.v.) horizontāli melnstrīpainā t-kreklinjā, noaugušiem matiem ciet krītošās brillītēs paklusām ar šķiltavu lūkoja nosvilināt tamvaja pieturai kādu krāsas pleķi.
4. Stomatoloģijas klīnikas automātiskajās durvīs grozījās liels kollijkrancis. Tālāk netika, jo otras durvis nav automātiskas. Garderobiste iekšā stulbi spriedelēja, ka laikam traks. Es gan domāju, ka viņš gribēja pie higiēnista uzpucēt zobus.
5. Citi mazgadīgie (14-16 g.v., 3 mazkrāsoti meituki plikām nabām un 2 puisīši rozā t-kreklinjos un nokārtu pēcpusi) apsprieda dzīvi. Viens puika apsolīja uz 1.IX „pielieties kā cūka“, meituks interesējās par pieredzi samogona dzeršanā, stāstīja, kā slēpusi pudeli dīvāna atvilktnē, visi kopīgi atzina, ka alus nav garšīgs, bet ar to varot visātrāk pielieties utt. Kavalieri vēl paguva izlēkt laukā un 1 pieturu nodemonstrēt dāmītēm braukšanu tramvaja pakaļā uz dīseles.
6. No Kauguriem uz kaut kādu Apšlapmežklapkalnragaplieņciemu autobusā brauca dāma ar savu pūdeli. Lai arī pūdelis sīciņš un dāma makten ražena, abi derēja ilustrācijai «kāds suns, tāds saimnieks». Izskatā līdzību deva pūdeļa apcirptās formas un Arlekīna tērpam līdzīgā saimnieces plandošā krokotā blūze ar dīvaini savilkto apkakli.
2009. gada augusta priekšpēdējā nedēļā
Ceļa malā visa ciema garumā bija metāla sastatnes, kas pilnas ar plātsmaižu, pīrāgu un bulciņu restēm un plātīm. Nebija, kur pagulēt. Beidzot atradu tādu plānāku un caurumaināku plātsmaizi, ko nebija žēl, noslidināju nost un pretim skolai uzrāpos augšā uz plaukta gulēt.
Kopā ar Alni peļņas nolūkos gāju purvā lasīt gailenes.
Tiesas zālē grasījās tiesāt kādu kino par īstenības sagrozītu atspoguļošanu. Bet pirms tam prokurors paziņoja, ka nekam nederot zāles durvju sargi. Un viņš to varot pierādīt. Prokurors paņēma virtuves strādnieka ratiņus netīro trauku vadāšanai, aiz tiem pietupās, uzmauca galvā vecu noplīsušu šņorzābaku un, klupšus krišus brizdams pa kinoskatītāju kājām, ieskrējās, lai, sardzes vīru nepamanīts, starp viņiem izslīdētu laukā no zāles. Sargi nemanīja ar, jo kurš gan pievērš uzmanību kaut kādiem rūķiem - ķēķa apkalpotājiem.
<googlemap width=„90%“ height=„500px“ type=„satellite“ zoom=„14“ controls=„on“ lat=„42.503“ lon=„18.744“ kml=„http://www.dundaga.lv/wiki/_media/emuari/kml/kalnos.kml“ > </googlemap>