Izvēlne
Satura rādītājs
Laika gaitā
Emuāri ir tūdaliņu tulkojums angļu vārdam blog.
Pēddziņa darbs
2020. gada 27. oktobrī
Dzinu pēdas kaut kādam noslēpumam. Vispirms Londonas graustos rādīju kādai večai krēslu, līkiem pirkstiem izčamdīja polsterējumu un izvilka no tā zeltītu kniepadatu. Pēc tam šaursliežu dzelzceļa vagonā runājos ar tibetiešu mūku un dzēru tēju ar jaka sviestu un sāli.
Elizabetes zvērests
2020. gada 19. oktobrī
Sēdēju ar samtu iztapsētā ložā un skatījos, kā Elizabete (tā no 16. gs.) lasa no lapas savu amatā stāšanās zvērestu. Sedēja tronī, lasīja no lapas un ķiķināja. Pēc otrās lappuses viņai apnika un tika izsludināts pārtraukums. Pilnā skatītāju zāle izklīda.
Radio medniekiem
2020. gada 20. oktobrī
Sēdēju klasē priekšpēdējā solā, ēdu ar tējkarotīti no vafeļu glāzītes rozā saldējumu un skaidroju aizmugurē sēdošajam, ka mednieku eksāmeni ir obligāti jānotur kopā ar radioamatiera eksāmeniem, jo ar civilajiem atļautajām frekvencēm mežā nekas nesanāks. PMR rāciju sakari ar saviem 70 cm viļņiem meža biezoknim cauri netiek, bet ar šoferu iemīļoto CB rāciju mežā nekur uz priekšu netiks pats mednieks — 11 m diapzonā ceturtdalviļņa garuma antena sanāk pāri 2,5 m. Tāda pīcka ķersies katrā zarā.
Fantāzija ar caurviju gurķiem
2016. gada 25. janvārī
Nelaisiet pirms miega http://samlib.ru!
Nezinu, Lībijā, Sīrijā vai citādā vietā, karojot par labākajām smiltīm gurķu audzēšanai, kādā konfliktā notrieca lidmašīnu. Epizode beidzās lidotāja pēdējo domu: «Nepaguvu!». Nepaguva katapultēties, nepaguva mūžu nodzīvot.
Sākās reklāmas pauze, kurā pa ledusskapja virsu dancoja rokās sadevusies veļas pulvera paka un auzu pārslu paka.
Es nodomāju, ka pa to laiku jāiet nomizot un apēst gurķi. Vismaz savējais, nevis Lībijas, Sīrijas smiltīs audzēts.
Atgriezos ar sulīgu gurķi akurāt reklāmas pauzes pēdējā sižeta laikā, kurā rādīja, cik ērti ar elektrisko mušu pletni apsist mazos zaļos drakonus.
Nākamajā epizodē lidotājs modās. Un ieraudzīja pār sevi noliekušos baltu, garu stāvu: «Eņģelis, viņa saule…»
«Kā tad, kārtējais rūķis no maģijas tā kritis, ka iekritis mistikā! Neved pie laba viņus aizraušanās ar maģiski mehāniskajiem drakoniem. Ne vien krīt zemē kā prasti gurķi no mazdārziņa gurķukoka un apdauzās, bet arī galvu apskādē… Nevis eņģelis, bet slimnīcas elfs, kam taču apdauzītie rūķi jāārstē!» elfs vai elfiene paņēma rokās lidotāja plauktu, lai pārbaudītu refleksus. «Rūķi? Kur te tualete?»
«Protams, ka rūķis, neesi taču trolis! Tā atzīmēsim — elementāros dzīves reālijās neorientējas». Notriektais lidotājs iztrausās no gultas, un uz īsajām kājelēm (augums — 130 cm) aizstreipuļoja līdz tualetes durvīm. Ar platajiem pleciem gan knapi trāpīja durvju ailē.
«Kustību koordinācija vēl nav atjaunojusies», atzīmēja medelfiene, nemaz nenojauzdama, ka lidotājs vienkārši nav pieradis pie sava jaunā auguma, «bet gan jau pēc nedēļas atkal jāšus uz saviem gurķuzaļajiem bleķa pūķiem kūpinās melnus padebešus».
Eskursija ražošanas uzņēmumā
2011. gada decembra vidū.
Kādā redakcijā vai tipogrāfijā notika sanākšana. Lielā istabā pie gariem galdiem cieši sēdēja žurnālisti un strādāja. Apkārt lielajai zālei aiz pelēkām, ar sarkaniem burtiem apzīmētām durvīm atradās istabas redaktoriem un citiem priekšniekiem. Viena tante rūpīgi maketā ielīmēja bildi. Ar kājām gaisā. Kad ar lineālu parādīju uz kļūdaino bildi, viņa pikti paskatījās: «Sak', jaucas te visādi svešinieki».
Atskrēja tipogrāfijas priekšnieks – mazs, greizs un klibs vīrelis lielā, uz kreiso ausi nošļukušā melnā beretē un sāka visus steidzināt, ka tūlīt jānodod gatavais darbs. Lai visus pasteidzinātu un radītu jautrāku darba noskaņojumu priekšnieks, uzskrēja pa tādu kā no kartupeļu kombaina metāla stieņu transportiera lentas darinātu laipu uz trosēs iekārtas šūpojošas režģu platformas un sāka, piedziedādams un ar visu savu klibo kāju veikli piedancodams, visus enerģiski diriģēt ar apķepušu ķīniešu ēdamkociņu.
Kamēr visi, šķērēm šņakstot priekšnieka diriģētajā ritmā, grieza rūtīs savus maketus, kas izskatījās pēc lieliem melni rozā puķotiem palagiem, mums — viesiem — piedāvājas iepazīties ar ražošanas līniju. Neko daudz no iekārtām nesapratu — riteņi, siksnas, zobrati, kloķi un klaņi. Ejas starp mašīnām šauras. Viegli notriepties ar eļļu. Eksursantu ērtībām bija īpaši braucamķebļi. Sēdi uz ķebļa, turies pie krūšu augstumā esošā šķērsbomja un brauc. Labi, ka karstajam ceham izrāva cauri ļoti ātri. Šaurajās ejās starp mehānismiem, kuru iekšienē plaiksnīja uguns, nebija diez ko omulīgi.
Lai sausi rūpnieciskās tēmas ekskursiju bagātinātu, tumšākos ceha kaktos un plašākos eju līkumos melnos talāros ģērbušies vietējie jaunieši — teātra sporta entuziasti izspēlēja pantomīmas etīdes par priekšnieka smago un grūto ceļu uz augsto amatu.
