Stāsta projekta «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība» Dundagā vadītājs Guntis Kārklevalks.

— Pie labā dzeramā ūdens, kas bija liels ieguvums no ūdenssaimniecības projekta pirmās kārtas, dundadznieki jau pieraduši. Ko dos otrā kārta, kādu teritoriju aptvers ūdensvadu un kanalizācijas tīkla rekonstrukcija un atjaunošana?

— Darbi aptvers Brīvības, Saules, Upes un Puķu ielas un privātmāju rajonu, kas ietver Meža, Uzvaras, Liepu, Bērzu, Lauku, Krišjāņa Barona un Andreja Upīša ielu. Tur rekonstruēs vecos ūdensvadus. Vecos, pagājušā gadsimta 80. gados būvētos ūdensvadus nomainīs pret jauniem — plastmasas. Ūdens kļūs vēl labāks, vēl retāk ūdensvadi plīsīs.

Kanalizācijas tīkls paplašināsies tā saucamajā MRS rajonā, pa Brīvības ielu līdz Puķu ielai. Upes un Saules ielas rajonā nav bijusi centralizēta kanalizācija, līdz šim tur galvenokārt izmanto septiķus. Kanalizācijas tīkls virzīsies pa Pils ielu līdz tautas namam un vēl mazliet tālāk. Pabeidzot projektu, arī «Līkā muiža» un pils būs pieslēgta kanalizācijas tīklam. Līdz šim laikam tur ir izsmeļamas bedres.

Rekonstruēs kanalizācijas tīklu starp Talsu, Maija un Saules ielu. Darbi aptvers arī Dakterleju, kur rekonstruēs ūdensvadu un ierīkos kanalizāciju. Tad Dundagas centrs būs aptverts.

— Dakterlejas avotiņš paliks romantikai un tūristu pievilināšanai?

— Tā varētu teikt. Kopš pabeigta ūdenssaimniecības projekta pirmā kārta, vairs nedzirdam iedzīvotājos sūdzamies par sliktu ūdeni. Par to ir prieks.

— Kas jau ir padarīts? Kāda būs projekta turpmākā gaita?

— Pēc iepirkumu procedūras ir noslēgts līgums ar SIA «Firma L4», un pašlaik tās speciālisti projektē. Līgumu noslēdzām vēlā rudenī, bet ziemas kavēšanās ļāva līdz jaunajam gadam topogrāfiski uzmērīt apmēram 15 ha teritorijas, kur paredzēts rekonstruēt vai izbūvēt no jauna ūdensvadu un kanalizācijas tīklus.

Tagad jau tapuši pirmie rasējumi un arī pirmā saskaņošana starp pasūtītāju un projektētāju. Saskaņot paredzamos darbus ar valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) nav viegli un nebūs viegli. LVC iebilst, ka ūdensvadu izbūve skartu ceļu joslu. Stāvokli vēl sarežģī tas, ka «Lattelecom» un «Latvenergo» paguvuši savus tīklus izbūvēt pirms mums, un arī viņi ir paredzējuši aizsargjoslu saviem tīkliem. Brīvības ielā un Andreja Upīša ielā būs visgrūtāk saskaņot mūsu vēlmes ar LVC. Centīsimies pierādīt savu patiesību un dabūt atļauju būvēt kaut vai pa ceļa malu vai pa grāvi. Protams, nebūtu prāta darbs uzlauzt asfaltu Brīvības ielā, kur tas samērā nesen ieklāts. Toties Andreja Upīša iela ir visai sliktā stāvokli, ir izskalojumi pie kontrolakām, asfalts ir ieliecies, tāpēc būtu pat labi, ka pēc mūsu darbiem vismaz daļēji šīs ielas segumu varētu atjaunot. Pārsvarā jau cenšamies projektēt pa pašvaldības zemēm vai pašvaldībai piekrītošām zemēm.

— Kad darbus paredzēts pabeigt?

— Līdz marta beigām jāpabeidz projektēt, tad jāizsludina būvniecības darbu iepirkums, lai vasarā sāktu būvniecību.

— Vai ar otro kārtu lielie darbi beigsies?

— Kādu laiku — jā. Tālākā nākotnē varbūt paplašināsim ūdensvada un kanalizācijas tīklu Jaundundagas virzienā pa 1905. gada ielu un pa Priedaines ielu «Tūļu» virzienā. Pēc kāda laika, kad būs pieejami jauni ES fondu līdzekļi, būs jāsāk domāt par notekūdeņu attīrīšanas stacijas rekonstrukciju.

Uzklausīja Alnis Auziņš

Līdzfinansē Eiropas Savienība.
Ieguldījums tavā nākotnē.