Latvijas slimnīcas beidzot saņēmušas līguma projektu šim gadam. Kurzemes slimnīcas, to skaitā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, savā nostājā ir vienotas — šādu līgumu parakstīt nevar, jo ar piešķirto finansējumu neiztiks.

Savā līgumā slimnīcas ir ieraudzījušas, ka šogad būs jāārstē vairāk pacientu, bet finansējums šim mērķim būs mazāks. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece atklāj, ka mūsu slimnīcai aina ir šāda: saskaņā ar līgumu Ventspils slimnīcai kopā ar Talsu filiāli pagājušajā gadā bija jāārstē 7500 pacientu, bet faktiski ir ārstēti 9964. Šogad līgumā noteiktais ārstējamo skaits ir 10 350, bet finansējuma palicis tikpat, cik par 7500 pacientiem. Tas panākts, matemātiski samazinot tarifu terapijas profila pacientu, tao skaitā reanimācijas, ārstēšanai no 244 uz 115 latiem par pacientu. Tātad finansējums vienam terapeitiskajam pacientam samazināts uz pusi, un tas esot absolūti nepietiekams, lai izārstētu slimnieku. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana — vidēji 1200 latu. Bet valsts par to taisās maksāt tikai 115 latu.

«Nav skaidrs, ko valsts ir domājusi un vai ir definējusi, kas par šādām izmaksām slimnīcai būtu jānodrošina. Uz šiem jautājumiem ierēdņiem atbildes nav, tik vien, ka nav finansējuma veselības aprūpei», neizpratnē ir Siliniece.

Ņemot vērā, ka stacionāra izmaksas ir ļoti augstas, jau vairākus gadus veselības aprūpē mainās uzsvars no diennakts stacionārās palīdzības uz ambulatoro. Taču vismaz visām trim Kurzemes slimnīcām ambulatorais finansējums šogad ievērojami samazināts gan diagnostikas izmeklējumiem, gan arī dienas stacionārajai palīdzībai. Tas nonāk zināmās pretrunās ar Veselības ministrijas pausto, ka pacientiem, kam nav nepieciešams diennakts stacionārs, palīdzība jāsniedz ambulatori. «Finansējuma samazinājums nozīmē, ka dienā varēs veikt vēl mazāku izmeklējumu skaitu nekā līdz šim, gaidīšanas rindas veidosies garākas un pieaugs iedzīvotāju neapmierinātība», raizējas slimnīcas vadītāja.

Siliniece uzsver, ka pagaidām satraukumam nav pamata, — slimnīca šobrīd strādā bez izmaiņām, ārstniecisko palīdzību sniedz līdzšinējā apjomā. «Mēs turpinām strādāt uz iekšējo rezervju rēķina un ticam, ka valsts tomēr atradīs papildu finansējumu slimnīcu vajadzībām». Lai to panāktu, slimnīcu vadītājiem priekšā ir smagas sarunas ar Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas pārstāvjiem.

Kristīna Bidzāne, SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» valdes locekle