Svētki, kas vieno jeb Cik kārtu talantu koncertam?

10. III Kolkas tautas namā notika gada pirmais novada dziedošo talantu koncerts «Viss nāk un aiziet tālumā…» Nākamsestdien otrs — Dundagas pilī.

Katrai labai tortei jābūt ar vairākām kārtām. Citādi tā nav torte, bet plakans cepums. Tamlīdzīgu tortes baudīšanu es sagaidu arī no talantu koncerta. Jāteic uzreiz — Kolkā to arī izbaudīju.

Pats pirmais un galvenais ir cilvēkiem dotā iespēja izpausties. Var jau apsmaidīt seno saukli «Maizi un izrādes!», kas šķiet, vienmēr no jauna top svarīgs tautai grūtos laikos, tomēr laba izklaide un pašu darbība ir tas mazumiņš, kas «uz zemēm» būtu jābauda, kas visādi jābalsta. Par to arī paldies visiem pasākumā iesaistītajiem novada kultūras dzīves vīkšējiem.

Otra lieta — vajadzību apliecināja pārpildītā zāle, tātad cilvēki gatavi samaksāt saprātīgu summiņu, divus latus, lai ar interesi un labvēlīgi sekotu savējo priekšnesumiem. Atbalsts bija varens, un līdzi jušana visus vienoja. Īpaši sirsnīgi aplausi tika Gatim Nierliņam duetā ar Evitu Ernštreiti. Patiesi un cilvēcīgi.

Treškārt, šis ir viens no pasākumiem, kas tiešām veiksmīgi vieno, kā nesen viens gudrs cilvēks izteicās, divas dažādas novada olas — Dundagu un Kolku. Ja piepulcina klāt «Sensus» dejotājas, tad vairāk par 10 dundadzniekiem uz skatuves noteikti varēja saskaitīt. Un kur nu vēl tie skatītāji, kas bija mērojuši ceļu uz Kolku, lai piedalītos kopīgajos svētkos! Nudien, kā citādi tuvināties, ja ne ar kopīgu darbu un svētkiem. Par to īpašs prieks.

Ceturtā tortes kārta — drīzāk jau droši vien pirmā — bija pats koncerts. Tā tēma — dziesmas no teātra izrādēm un kinofilmām. Pavisam 20 uzstāšanās, ja neskaita vēl beigu piedevas. Mani tiešām pārsteidza, cik labām balsīm ir apveltīti novada iedzīvotāji. Jau pirmais numurs, Māris Podiņš ar Jāņa Lūsēna dziesmu «Nē, manis nav» no izrādes «Sfinksa», pārliecināja ar labo balsi un izjusto dziedājumu. Vakara gaitā dzirdējām vēl tādu tautā iecienītu komponistu kā Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Ivara Vīgnera un Mārtiņa Freimaņa dziesmas. Bija prieks redzēt uz skatuves mazus dziedātājus — Annu Jansoni un Kārli Runci, bija aizkustinoši noskatīties, kā bērniem un bērnubērniem līdzi juta vecāki un vecvecāki. Nevaru nepieminēt pils direktores Baibas Dūdas ne tikai spožo dziedājumu, bet arī lielisko aktrises dotumus, izpildot Z. Liepiņa «O, kādi zēni» no savulaik populāras kinofilmas «Vajadzīga soliste». Kā tur bija «Hamletā» — ja visi striķi trūkst, tad vēl var iet uz aktieriem!

Īpašu atbalstu saņēma Anita Kuzmina par «Dziesmiņu par lāčiem» no filmas «Kaukāza gūstekne». Es taču nemaldos, piecas minūtes pirms koncerta no Anitas kundzes rokām kafejnīcā saņēmu sulas glāzi? Bravo! Un līdz ar uzslavu vēlējumies nākotnei — eh, kā gribētos dzirdēt arī «Dziesmu par zaķiem» no kinofilmas «Briljantu roka».

Ko vēl piebilst? Vēl viena tortes kārta — daudzveidība. Priecājos par Ilzes Sojas pārliecību, Guntras Dzīles, Ingas Bēķes, Aelitas Brandes un Daces Muņķevicas dzīvesprieku, Kārļa Runča bērnišķību, Valtera Laķevica vīrīšķību, nu, bet piedevās — par Dzintras Tauniņas, Evitas Ernštreites un Valtera Laķevica — ceru, ka aiz maskām un smiņķiem pareizi saskatīju! — asprātīgo teātrīti, izpildot Raimonda Paula un Laimoņa Vāczemnieka «Dziesmiņu par auto» no filmas «Dāvana vientuļai sievietei». Un, protams, «dzīvais auto», kas nemaz nebija auto, — vērtība par sevi!

Visu norisi labi vadīja Anete Tauniņa un Jānis Klucis, noteikti attaisnojās vakara veidotāju ideja katram priekšnesumam uz skatuves fonā rādīt atbilstošas bildes.

Skatītāju balsojumā ar pavisam niecīgu pārsvaru uzvarēja A. Jansones un M. Podiņa duets ar «Veltījumu» no kinofilmas «Ziemassvētku jampadracis». Skatītājiem arī ļoti patika G. Nierliņa un E. Ernštreites aizkustinošais un saskanīgais duets, izpildot M. Freimaņa dziesmu «Satīties, sapīties», un M. Podiņa dziedātā Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes dziesma «Nē, manis nav» no teātra izrādes «Sfinksa».

Pašās beigās ne kritikai, bet patiesā labvēlībā priekšdienām — ierosinājumam un pārdomām.

Varbūt vakara vadītāji var tomēr pieteikt katru numuru. Gan jau visi kolcinieki nezina vaigā visus dundadzniekus un otrādi, bet zāles pustumsā programmiņu tekstu saburtot nav iespējams. Savukārt, nosaucot uzvarētājus, iespējams, varētu sākt ar trešo vietu un tad iet uz augšu. Kāds teiks, ka esmu šovu samaitāts, lai saka. Savā ziņā tas arī ir šovs, bet tālrādi es nemaz tik daudz neskatos.

Alnis Auziņš
Ineses Dāvidsones foto