11.V plkst. 10.00 «Mazajā skolā» un plkst. 13.30 pilī vecākus un vecvecākus mīļi aicinām uz svētku koncertu.

Kā pastāstīja Vaira Kamara, abi koncerti būs ļoti sirsnīgi un neparasti. Tiem gatavojoties, bērni rakstījuši vēstules — labos vārdus, pārdomas saviem mīļajiem — mammām, tētiem, vecmāmiņām un vectētiņiem. Vaira uzsver, ka veltījumi ir brīnišķīgi, tie ir vārdi, ko bērni citās gadījumos tik tieši varbūt nekad nepateiktu. Reizēm vieglāk uzrakstīt. Vaira: «Man, lasot šos darbus, bija liels aizkustinājums. Kaut vai doma: māmiņ, cik skaiti ir rīti, kad tu mani modini, jo neviens cits nemāk tik klusi, silti pamodināt, tikai žēl, ka tas nav katru rītu, jo darba dēļ vienu nedēļu tu neesi no rīta mājās. Un bija arī tāda atziņa: kad tu brauci prom, es nodomāju, ka būs labāk, brīvāk, bet tad, kad aizbrauci, es saprotu, cik ļoti tevis pietrūkst…

Lasīju arī rūgtus vārdus. Tos nolēmām programmā neiekļaut, jo svētki ir svētki, un koncerta noskaņai jābūt gaišai. Sarunā es tomēr pateikšu. Bija tādi lūgumi kā «Tēti, lūdzu, vairs nedzer!»…

Vecāki un vecvecāki, atcerieties, cik ļoti bērni jūs mīl! Arī spurainajā pusaudžu vecumā. Tāpēc visus aicinu uz koncertu. Šoreiz neskanēs dzejoļi, kā citkārt pieņemts, bet gan bērnu domas, izjūtas, veltījumi — viņu mīlestība jums!»

Uzklausīja Alnis Auziņš