26. V Dundagas luterāņi svinēja 11. Draudzes dienu. To veidoja divas lielas sadaļas — Bībeles stunda un profesora, mākslas zinātnieka Ojāra Spārīša priekšlasījumi novada trīs luterāņu dievnamos.

Mācītājs Armands Klāvs Bībeles stundai piedāvāja pārdomām citātu no Apustuļu darbu 2. nodaļas: «Tie, kas viņa (Pētera) vārdus pieņēma, bija uzticīgi apustuļu mācībai, sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām». Mācītājs dalījās paša pieredzē par katru no četrām svarīgajām ticības dzīves sastāvdaļām. Arī par piedošanu un nepiedošanu, Svētā Vakarēdiena iedarbi, par sadraudzības spēku. Viena no būtiskajām atziņām — Dievs nāk pie manis manā vājumā un dara mani stipru. Savās atziņās dalījās arī lielā daļa klātesošo.

Pēcpusdienas cēlienu ievadīja profesora O. Spārīša vairāk nekā stundu garā lekcija Dundagas dievnamā. Uzzinājām daudz saistoša par laicīgās un garīgās varas mijiedarbību, vācu un nevācu attiecībām, dievnama interjeru un altārgleznas tapšanu. Pievērsām uzmanību čehu koktēlnieka Jozefs Slavičeka prasmīgajam darbam — bikstkrēslam un altāra ornamentiem. Pavisam citām acīm palūkojāmies uz mūsu kristāmtrauku.

Mazirbes baznīcā dzirdējām, kā padomju laikos izdevies dievnamu nosargāt, būtībā apmānot tolaiku funkcionārus, un salīdzinājām, kā atšķīrusies oriģinālā altārglezna no tās, kas tagad atrodas altārī.

Kolkas baznīcā Spārīša kungs iepazīstināja ar savulaik pretrunīgi vērtēto Helēnas Heinrihsones trejdaļīgo altārgleznu. Mākslas lietpratējs skaidroja autores daiļrades savdabību un to, ka darbs panāk galveno — tas neatstāj vienaldzīgus tos, kas ienāk baznīcā.

Visos trīs dievnamos baudījām arī mūziku. Dundagā dažas dziesmas jauki nodziedāja Zane Kristiņa un Baiba Rapīte, Mazirbē ērģeļspēles māku rādīja Armands Klāvs, savukārt Kolkā iepriecināja Andas Kostandas vijoles un Sabīnes Upneres ģitāras spēle. Kolkā piedzīvojām arī sirsnīgu sadraudzību un pārrunas, kas pēc tam vēl turpinājās Dundagā, draudzes namiņā.

Vairāk lasiet jūnija «Dundadzniekā».

Alnis Auziņš
Ineses Dāvidsones foto