6. VI Šlīteres bākā atklāja izstādi «Čakls kā skudra», piedaloties 15 pašiem čaklākajiem skudru un to pūžņa veidotājiem.

Jau septīto vasaru bākā skatāma Dundagas bērnu dienas centra «Mājas» bērnu gatavoto darbu izstāde. Šogad apmeklētājus priecē iespaidīga skudru pils un tās daudzkrāsainie un rosīgie iemītnieki. Izstādes sagatavošana prasījusi daudz pūļu un pacietības.

Pēc svinīgas atklāšanas runas, ko teica «Māju» vadītāja Alfa Auziņa, pateicības rakstu un balvu pasniegšanas, visi kopīgi nofotografējās un kāpa augšup pa bākas kāpnēm. Saulainajā dienā apvārsnis tomēr bija tīts dūmakā un kaimiņzemi Igauniju saskatīt neizdevās pat acīgākajiem. Arī Dundagu aizsedza meža siena, virs kuras bija redzama tikai televīzijas torņa smaile. Toties jūru un kuģus redzēja visi.

Pēc tam bākas namiņā bērni spēlēja vides spēles. Tā kā tuvojās Jāņu laiks ar vainagu vīšanu un puķu lasīšanu, noskaidrojām, kādas no pļavā augošajām puķēm vainagos var iepīt un kādas saudzējamas. Daudzas pļavā redzētas bieži, bet citas pie mums ir retas viešņas vai arī nemaz neaug. Savukārt pazīt kokus Dundagas bērniem īpašas grūtības nerada, jo dažādu sugu koku gan Dundagā, gan tās apkārtnē netrūkst. Kopīgi noskaidrojām, kā izmērīt koka apkārtmēru, lai noskaidrotu, vai tuvumā augošais milzu koks ir dižkoks, kā arī, cik bērniem jāsadodas rokās, lai apņemtu Latvijas dižāko koku, Kaives senču ozolu, kura apkārtmērs ir aptuveni 10 metru.

Mazirbes jūrmala sagaidīja ar sauli, baltām smiltīm un dzestru vēju. Turpat pie pieturas sausajās smiltīs bija apskatāms viens no Latvijas retajiem un saudzējamiem augiem — pļavas silpurene. Peldēties gribētāju nebija, lai gan dažs bija gatavojies. Toties aizraujoša bija rotaļa «Mūc! Vilnis nāk!».

Pēc piknika ar līdzpaņemtajiem našķiem kustību rotaļās vajadzēja rādīt ne tikai veiklību un ātrumu, bet arī draudzību, spēju sadarboties un būt uzmanīgiem pret otru. Šajā sacensībā meitenes izrādījās pārākas par zēniem, kam spēcīgāks izrādījās sacensību gars.

Jau pēcpusdienā oranžais autobusiņš pasākuma dalībniekus aizvizināja mājup. Bet bākā visu vasaru būs apskatāma skudru pils ar tās daudzkrāsainajiem iemītniekiem, kuriem gandrīz visiem ir savs vārds. Stāsta, ka cilvēki no skudrām var arī ko mācīties. Skudru pūznī nav partiju, politikas, nav nabago un bagāto, nav arī ķīviņu. Visus vieno kopējas rūpes par saimes labklājību…

Ina Brauna