Velomaratona «Barona taka» noslēguma posmā Abavas rumba-Dundaga šoreiz piedalījās 10 dundadznieki. Pareizāk sakot, Andris Kojro un Edgars Kārklevalks no Dundagas pils uz Sabiles pusi ar visiem riteņiem mūs aizvizināja kopā ar 3 ukraiņiem, pa ceļam vēl uzņemot arī vienu talsinieci.

Tad nu atlika tikai tāds «sīkums», kā pašiem mīt pedāļus, lai nokļūtu atpakaļ mājās. Kompānija lieliska un liela — ap 60 braucēju, laiks labs, ko vēl vairāk var gribēt! Uzreiz gan jāsaka, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad duņdžiņi beidzot sadūšojās braukt velomaratona pēdējo etapu, šogad brauciena temps bija straujāks. Taču visu līdzsvaroja atelpas iespējas Talsos, Pūņās un Laumu parkā. Pūņās ar brīnišķīgām pusdienām cienāja Nauris Mauriņš. Pa vidam gadījās arī pa kādai tehniskai ķibelei, bet turpat blakus jau bija nenogurstošie glābēji — pavadošais busiņš un jau tik daudz slavētais Edgars Račis.

Tā kā šogad bija salīdzinoši daudz jaunu braucēju, t.i., kuri pirmo reizi piedalījās «Barona takā», tad visi labprāt devās arī ekskursijā pa Laumu parku. Finišā vēl gaidīja LNT filmētāji, un bija jāpaspēj atvilkt elpu pirms noslēguma pasākuma estrādē, tad pēdējā posmā Laumu parks — Dundaga nācās pielikt visus spēkus, lai tiktu līdzi straujajam braucienam. Kad spēki bija galā, tad nāca talkā «piestūmēji» — gan Edgars, gan arī ukrainis Andrejs.

Un tad jau gardā zupa Vecajā pirtī, tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergu un Imantu Freibergu un noslēguma pasākums Dundagas parka estrādē ar apbalvošanu, Cūkmena spilgto uznācienu, dziesmām, mūziku, eksprezidentes un viņas dzīvesbiedra meistarklasi par prieka, spēka un mīlestības meklējumiem dainās, kā arī velotriāla Karters dalībnieku uzstāšanos. Maratonistiem gan nācās estrādi atstāt samērā laicīgi, jo vēl jāpaspēj safilmēt nometnes atmosfēra telšu ielokā, un, protams, arī sasvīdušās muguras lika sevi manīt.

Pašiem braucējiem vēl visu nakti ilga atvadu burziņš, bet gods kam gods, nākamajā rītā pulksten 10.00 Dundagas Tūrisma informācijas centrā atskanēja zvans, ka visi pamodušies un tikai nedaudz kavēšot tradicionālo košumkrūmu stādīšanu Dundagas tirgus placī. Tā arī bija. Veiksmīgi ieriktējām krūmiņus zemē, apskatījām arī liliju izstādi baznīcā, un tad jau atkal vējš svilpoja gar ausīm, uzsākot ap 40 km goda apli ap Dundagu: Pāces vilnas fabrika-Pāces zirgi-Liepniekvalka alas. Un tad ikgadējais «kāzu galds», šoreiz 48 personām «Jumaros», Valpenes piramīda, kuras virsotnē šoreiz tika uzstīvēts pat velosipēds, Kubalu skola-muzejs, kur jaunajā semināru telpā Ivars rādīja bildes. Un «Jaunsniķeri» ar sklandraušiem, pūteli un zilajām govim, ko apbrīnot.

Dundagas centrā atgriezāmies ap pussešiem, tur gaidīja lielais autobuss, lai dalībniekus aizvizinātu līdz Rīgai. Daži gan ceļu vēl turpināja ar velosipēdiem: liepājnieki caur Ventspili uz mājām, izmetot tādu nieka bogenu, pedāļus minot — Liepāja-Tartu- Dundaga-Liepāja, pedāļus minot; Vilnis Iesalnieks uz Dūmeli un Edijs Tropiņš uz «Jumariem».

Mūsu jaunie draugi ukraiņi solīja uz nākamgada «Barona taku» rīkot Ukrainas komandu… Starp citu, jau tagad var pieteikties dalībai šajā popularitāti ieguvušajā braucienā!

Alanda Pūliņa, tūrisma organizatore