Dundagas pagasta «Amaļos», kur saimnieko Edīte Seipule, 16. VIII notika turpinājums Latvijas Lauku konsultāciju centra divu dienu izglītojošam semināram «Dārzeņi un garšaugi veselīgam uzturam».

Edīti kā izcilu dārznieci, tomātu, paprikas un ķirbju šķirņu kolekcionāri pazīst ārpus novada. To apliecināja kuplais apmeklētāju pulks, tostarp pazīstami dārznieki un daiļdārznieki. Kaut arī Edītei neesot dārznieces diploma, skaistā dārza noslēpums, iespējams, ir tas, ka saimniece sarunājas ar augiem, mīl savu darbu, pretī saņemot bagātīgu augu ražu. Kāda diplomēta daiļdārzniece atzina, ka «Amaļu» sētā augošais vīteņaugs kampsis esot lielākais un ziediem bagātākais no Latvijā redzētajiem.

Mācību lekcijā siltumnīcā paši augi kalpoja kā uzskates līdzekļi. Tomāti, paprika, baklažāni, melones, arbūzi, vīnogas un pat zemenes — visi vienuviet draudzīgā sabiedrībā. Izrādās, ka vīnoga esot izteikts kompānijas augs, un tai kā papildmēslojumu kaisa pelnus. Redzējām, kā vīnogas rudenī pareizi jāapgriež, lai nākamgad priecētu laba raža.

Tomātiem, lai tie izaugtu ražīgi un neslimotu, svarīgas trīs lietas: ļoti laba ventilācija, līdzsvarotas barības vielas un lapu noplēšana, lai neveidotos, kā Edīte saka, suseklis. Līdztekus rudenī uzvestajiem kūtsmēsliem augi kā papildbarību saņem mēslojumu, kas raudzēts mucā, ar ūdeni aplejot nezāles un tomātu lapas.

Paprikai vajag mitrumu, siltumu, gaismu un auglīgu augsni. Tāpēc, jo tā būs irdenāka, trūdvielām bagātāka, jo lielāku ražu iegūs. Turklāt papriku nevar pārmēslot! Tā aug ļoti lēni, tādēļ tās sēklas jādēsta podiņos jau februāra sākumā.

Nogaršojot daudzveidīgo tomātu šķirņu klāstu, atklājās necerēti bagātīga krāsu un garšu buķete. Par manu favorīti kļuva oranžais, saldais tomāts «Saules dāvana». Interesanta šķirne arī «Garā siļķe»! Ne izskata, ne garšas ziņā līdzību ar zivi gan nemanīju. Šīs šķirnes tomāti svaigi saglabājami vēl pēc Jaunā gada. Tomātu zaļās šķirnes esot bagātākās ar C vitamīnu, savukārt oranžās — ar karotīnu. Turpat bija iespējams iegādāties tomātu, ķirbju, paprikas un kabaču sēklas, ko arī steidzām izmantot!

Pagalmā liela kastaņkoka paēnā baudot kafiju, nogaršojām apmēram septiņas vīnogu šķirnes. Ja paši savām acīm nebūtu skatījuši lielos vīnogu ķekarus siltumnīcā, tad par dažām šķirnēm būtu pagrūti noticēt, ka tās audzētas pie mums. Edītes savdabīgais humors stāstīto, rādīto, garšoto un visādi citādi baudīto ļāva uztvert tik viegli, ka sešas stundas paskrēja nemanot.

Mans vislielākais pārsteigums pilnīgi negaidīti izrādījās paprika, kam garšas ziņā bija maz līdzības ar veikalā nopērkamo. Pašu audzēta, tā ir pat ļoti salda un garšīga. Te nu man palika «āķis lūpā»! Domāju, ka ikviens apmeklētājs ieguva jaunas zināšanas.

Paldies Edītei par izturību, vērtīgajiem padomiem un jauko uzņemšanu!

Ilze Šteine