Lāčplēša dienā 11. XI piemiņas pasākumi pulcēja dažāda gadagājuma cilvēkus vairākās mūsu novada vietās. Pastāstām par norisēm Dundagā un Kolkā.

11. X vēlā pēcpusdienā pieminējām savus brīvības cīnītājus.

Visvalža Biezbārža foto

Šoreiz lāpu gājiens veda no vidusskolas uz laukumu starp pili un luterāņu baznīcu. Priekšgalā brauca pašvaldības policijas auto, aiz tā braši soļoja zemessargi ar Latvijas karogu. Sitamos instrumentus rībinādami un šķindinādami, sekoja Dundagas Mākslas un mūzikas skolas Sitamo instrumentu klases audzēkņi kopā ar skolotāju Jāni Cirveli, aiz muzikantiem gāja jaunsargi, pēc viņiem — visi pārējie. Pie «Krokodila» gājiens apstājās, lai godinātu Arvīda Blūmentāla un citu mūsu brīvības cīnītāju piemiņu.

Laukumā visus sagaidīja Latvijas karogs, mazāks ugunskurs, uz kura pils saimniece Baiba Dūda vārīja tēju, un lielais, kas, sprakšķēdams un dzirksteles pa gaisu lidinādams, deva gaismu un siltumu. Tas arī bija kā vienojošs simbols starp šo brīdi un pagātni, jo ugunskurs dega šeit un tagad, un pie saviem ugunskuriem savulaik sildījās gan mūsu brīvības cīnītāji 1919. gadā, gan barikāžu dalībnieki 1991. gadā.

Piemiņas brīdi atklāja kopīgi nodziedātā latvju lūgsna «Dievs, svētī Latviju!». Priecēja, ka man blakus stāvošie pieaugušie, kā arī bērndārzniece Laura Gerda Dūda un otrklasnieces Annija Paula Hēberga un Krista Tomsone prata Latvijas himnas vārdus un dūšīgi dziedāja līdzi.

Novada domes priekšsēdētāja Gunta Abaja uzrunā uzsvēra, ka Latvijas valsts valsts dibinātāji un aizstāvji mums ir kā paraugs, no kā smelties spēku. Luterāņu draudzes mācītājs Armands Klāvs norādīja, ka šie ir mūsu Uzvaras svētki, ka mēs ar savām lāpām un svecēm esam līdzdalīgi brīvības cīņās. Viņš atzina, ka mūsu brīvības cīņas nav beigušas. Tās turpinās mūsos un mūsu ģimenēs, lai nezogam, nemelojam, piedodam, ja mums pāri nodarīts… Pēc mācītāja uzaicinājuma visi vienojās lūgšanā «Mūsu Tēvs debesīs».

Lāčplēša dienas piemiņas pasākums bija piemērots brīdis, lai bijušais jaunsargu vadītājs, «Gada cilvēks Dundagas novadā» Laimonis Ulmanis pasniegtu atzinības rakstus aktīvākajiem jaunsargiem: Evai Landmanei, Rihardam Krauzem un Nilam Upneram. Jaunsargu kustība Dundagā turpinās, par to ir gādājis skolotājs Ulmanis — tagad ar viņiem darbojas Modris Geršmanis, kas savā skolas laikā arī bijis aizrautīgs jaunsargs.

Pasākumā Vairas bērni runāja dzeju par Latviju, pagasta jauktā un vidusskolas koru kopīgā izpildījumā skanēja patriotiskas dziesmas. Noslēgumā kultūras dzīves organizatore Smaida Šnikvalde aicināja vēl visus uzkavēties pie ugunskura, lai kopā ar koriem vienotos dziesmās un sasildītos, iedzerot karstu tēju. Bet otra kultūras darba organizatore Ruta Bērziņa atrada jebkuru, arī tos, kas aizrāvušies sarunās, atradās otrā laukuma malā, un uzcienāja ar tēju.

Lāpu gājienā redzēju arī skolnieces, kā Helēnu Emerbergu un Elzu Dignu Klēveri, kuras atcerējos pirms vairākiem gadiem kā mazas meitenes kopā ar vecākiem piedalāmies Lāčplēša dienā. Vaicāju, kāpēc viņas šogad devušās lāpu gājienā. Atbilde skanēja — gan tāpēc, ka no skolas bijis aicinājums pasākumu atbalstīt, gan pašām gribējies. Savukārt viņu draudzenēm bija atbilde uz jautājumu, kas viņām šajā pasākumā patīk. Māra Elīza Sila sacīja, ka Lāčplēša dienā Dundaga ir skaisti izgaismota ar lāpām un svecēm. Anete Savicka novērtēja cienāšanu ar tēju. Skaidrs, ka uz ugunskura katlā vārītai tējai ir pilnīgi cita garša! Īpaši pēc piedalīšanās lāpu gājienā.

Kā gan lai citādi bērniem iemāca vēsturi un patriotismu, ja ne atgādinot nozīmīgākās Tēvzemes vēstures lappuses un kopā tās izdzīvojot gadu no gada! Taču arī mums, pieaugušajiem, tas ir svētīgi — atcerēties, kas mēs esam, no kurienes nākam, kādi ir mūsu valsts zaudējumi un kādas — un tas ir daudz svarīgāk! — mūsu uzvaras.

Diāna Siliņa

Jau trešo gadu kolcenieki Lāčplēša dienā pulcējās kopīgam lāpu gājienam un atceres pasākumam, lai pieminētu tālās 1919. gada novembra dienas, kad tika nosargāta tikko dzimusī Latvijas valsts.

Ineses Dāvidsones foto

Pavakarē, lāpu liesmām plīvojot un bungām dūšīgi izsitot marša takti diriģenta Viestura Rēriha vadībā, gājiens kā mirdzoša uguns upe no ciema viena gala aizvijās līdz Kolkas tautas namam. Ciema māju logos spīdēja iedegtās svecītes. Vakars bija silts un kluss, tikai tālumā varēja saklausīt viļņu šalkoņu.

Tautas nams bija skaisti izgaismots, skanēja mūzika, spoži dega ugunskurs. Sanākušos uzrunāja Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens, atgādinot par to dienu cīņām, aicināja mūs visus mīlēt un lolot savu Latviju un būt gataviem to aizstāvēt arī mūsdienās. Jaunieši kopā ar savu latviešu valodas un literatūras skolotāju Aismu Brandi bija sagatavojuši nelielu dzejas montāžu. Uz sadziedāšanos aicināja Kolkas jauktā kora vīru grupa, Dzintra Tauniņa un Inora Sproģe. Bija jauki un pacilājoši kopā padziedāt, izjust piederību savai zemei un mīlestību pret Latviju. Prieks, ka pasākumā piedalījās vairāk ļaužu nekā iepriekšējos gados. Žēl tikai, ka viņu vidū nebija neviena Kolkas ciema deputāta.

Nobeigumā — karsta un smaržīga piparmētru tēja un iespēja noskatīties kinorežisora Jura Podnieka veidoto dokumentālo filmu «Strēlnieku zvaigznājs».

Baiba Šuvcāne