6. XII plkst. 8.00 no rīta ārkārtas domes sēdē pēc 5 deputātu pieprasījuma izskatīja vienīgo darba kārtības punktu — par Guntas Abajas atlaišanu no domes priekšsēdētājas amata. Balsojumā ar florbola cienīgu rezultātu 8:4 Gunta Abaja arī tika atcelta. Lēmumprojektā minētais iemesls: «Domes priekšsēdētāja Gunta Abaja, nespējot nodrošināt labu pārvaldību domes un pašvaldības darbā, ir radījusi situāciju, kas apdraud pašvaldības uzdevumu izpildi».

Lejuplādēt sēdes protokolu.

Daiņa Kārkluvalka foto

Pirms tam bija drusku parunāšana.

Vispirms vārdu lūdza Ansis Roderts: «Es centos noskaidrot iemeslus, kāpēc ir ierosināts atstādināt Guntu Abaju no domes vadītājas amata. Ja pareizi sapratu, galvenais iemesls ir nespēja vadīt domi. Sēdes ir destruktīvas. Man prātā nāk nesens notikums no novada dzīves. Lai uzlabotu klases bērnu spēju veidot savstarpējās attiecības, audzinātāja, saskaņojot to ar direktori, izlēma pieaicināt psihologu. Bet starp vecākiem šķita, ka labāk ir nomainīt skolotāju vai direktori, varbūt pat vispār likvidēt skolu, nekā uzlabot bērnu prasmes.

Ja deputāti neprot konstruktīvi strādāt pie viena galda, tad tiešām ierosinu pieaicināt speciālistu, kas jums to palīdzēs izdarīt. Šobrīd jūs izskatāties kā nerātna klase, un, līdzko skolotājs pagriezis muguru vai palaidis grožus vieglāk, sākas apmētāšanās, apsaukāšanās un ķircināšana.

Vai pie šī galda nesēž pieauguši cilvēki, kuri, pretēji skolēniem, spēj nest pilnu atbildību paši par saviem vārdiem un uzvedību? Pretējā gadījumā jājautā: vai atbilstat šim amatam? Manuprāt, ierosinājums atstādināt Guntu Abaju no amata parāda to deputātu vārdus un uzvārdus, kuri nav spējuši būt konstruktīvi, vēl mazāk — nav spējuši veidot konstruktīvu gaisotni un savu atbildību tagad uzveļ domes priekšsēdētājai.»

Pēc tam deputāte Asja Felta aicināja piecus deputātus, sēdes ierosinātājus — Ēriku Bērzkalnu, Benitu Osi, Gunti Pirvitu, Unu Silu un Aldonu Zumbergu — pamatot savu rīcību. Dzirdējām dažādus pārmetumus, kā vienu no biežākajiem — Guntas Abajas pārāk maigu vadības stilu — gan pret speciālistiem, gan vadot domes sēdes, kuru gaita pēdējā laikā esot nekonstruktīva, lēmumus vairs nevarot pieņemt, un tam nu reiz jādara gals. Deputāts Aldons Zumbergs atgādināja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām pozīcijā nonākusi deputātu grupa, kuru saraksti saņēmuši vislielāko tautas atbalstu un tā izraudzījusies domes vadītāju, savukārt pēc G. Abajas nākšanas pie varas izveidojusies sava veida mazākuma valdīšana, un tagadējie notikumi, nespējot pieņemt lēmumus, ir loģiski un likumsakarīgi. Deputāte Benita Ose teica, ka tur daudz ko nav piebilst — ir pieprasījums, un tad jau balsojums parādīs, kas un kā. Deputāts Ēriks Bērzkalns kā vienu no kļūdām pieminēja nepareizo pieeju, sadalot 30 000 tūkstošus, jo pats princips nav pienācīgi izspriests, un pati izvēle esot bijusi mehāniski matemātiska. Deputāte Tija Liepa norādīja, ka budžeta izveides stadijā un apmēram pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām gan drīzāk būtu visiem jāstrādā, nevis jārīko ārkārtas priekšsēdētāja vēlēšanas, turklāt steigā un ar neskaidru argumentāciju.

Deputāts Aigars Zadiņš vairākkārt jautāja: bet vai ir prāta darbs gāzt priekšsēdētāju tagad, budžetu plānojot? Ir pazīstams teiciens, ka valdība krīt, ja budžetu neapstiprina, bet pašlaik to veido! Vai ir zināms, kurš G. Abajas atstādināšanas gadījumā metīsies iekšā sarežģītajā darbā, kurš ir nākamais līderis un kāda ir viņa programma?

Uz šo jautājumu atbildi neizdevās saklausīt.

Gunta Abaja atzina, ka nav īsti sastrādājusies ar izpilddirektoru un izteica viņam pārmetumus par pienākumu sliktu pildīšanu, bet arī bilda, ka viņas pienākums pēc likuma nav darīt izpildstruktūras darbu. Un, ka šādi, atceļot no amata, viņa būtībā tiek sodīta par pašvaldības darbinieku nekvalitatīvu darbu.

Deputāts Aigars Zadiņš cita starpā ieminējās, ka zālē neredzot šī pasākuma galveno scenāristu un režisoru, kur iniciāļi esot «G» un «L». Nav ne jausmas, ko deputāts ar to gribēja teikt, es ātrumā nespēju iedomāties neko citu kā vienīgi Gvido Lingu. Droši vien bija aizņemts citos projektos.

Vēl sēdē izskanēja doma, ka dažu deputātu rīcība esot pavisam revolucionāra, jo viņi piedalījušies kā iepriekšējā domes vadītāja Aldona Zumberga, tā tagad Guntas Abajas gāšanā. Nu un, te gribētos pavaicāt!? Ko tad darīt, ja asinis mutuļo? Revolucionārisms, ja norobežojamies no padomjlaiku terminoloģijas, jau nav nekas nosodāms!

Bet par ko prieks? Par to, ka nav ne mazāko šaubu, ka piecinieka un pēc tam jau astotnieka rīcību vadījusi tikai un vienīgi godprātīga, sacīsim vēl tiešāk, drosmīga vēlme glābt, kas vēl glābjams — domes, pašvaldības un visa Dundagas novada turpmāko likteni. Tas nav pārāk skaļi teikts, jo pavisam nesen komitejas sēdē deputāts Guntis Pirvits (kas šajā sēdē vienīgais no tautas priekšstāvjiem nebilda ne pušplēsta vārda) kaismīgi izsaucās: ja, veidojot nākamā gada budžetu, nesamazināsim pašvaldības darbiniekiem atalgojumu, tad mūsu novadu var likvidēt un pievienot Ventspilij!

Jā, jā, skatīsimies patiesībai acīs, lai cik rūgta tā arī būtu! Īsti nesapratu, vai mūs pievienos pilsētai ar rītdienu vai novadam ar vakardienu, tas varbūt arī nav tik svarīgi. Galvenais — bail pat iedomāties, ka duņdžiņiem un kolčiņiem nāktos zaudēt savu identitāti un saukties par… ventiņiem! Tad, visticamāk, arī Dundagas novada deputātiem vairs nebūtu tautas priekšstāvju statusa… Pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka tas būtu vismaz trīsreiz briesmīgāk par pasaules galu. Vai pat četrreiz.

Par laimi, arī šīs briesmas tagad ir novērstas, un mūsu visu nākotne ir drošās rokās. Tieši kurās, vēl nezinām, bet lai tas nelaupa mums naktsmieru! Atgriežoties vēl drusku pie atstādināšanas sēdes, ir taču saprotams, ka astotnieku vadījusi tikai un vienīgi atbildība savu vēlētāju, nodokļu maksātāju priekšā. Ja kāds kaut uz sekundes tūkstošdaļu iedomātos, ka iemesls varētu būt godkāre, atriebības alkas, varaskāre, visāda veida savtīgums, tad tā būtu visaugstākā mērā nosodāma nekrietnība. Jo tā taču nedrīkst būt, vai ne, tautas izraudzīti priekšstāvji taču tā nekad nedarītu?

Tāpat kritiku neiztur apgalvojums, ka Ziemassvētku priekšvakarā vajadzētu atturēties no tādām izrīcībām. Padomāsim ar prātu! Cik tad tālu — jau Lieldienas! Tad ar roku var sasniegt Jāņus. Kur nu vēl valsts svētki, par Pēteriem, Mārtiņiem un Miķeļiem nemaz nerunājot. Pēc šādas loģikas spriežot, vispār gadā neatradīsim brīvu brīsniņu, lai gāztu sapuvušu kliķi.

Kas tālāk? Miers virs zemes…

Jā, bet kāpēc virsrakstā minēts: visā Dundagā ir apmākušās debesis? Tāpēc, ka tā vienkārši bija! Tāpēc, ka dzīvojam ziemeļu valstī, bet dienvidu zemē, saulainajā Spānijā, debesis ir … paši jau zināt, kādas.

Alnis Auziņš