To uzdrošinos apgalvot pēc 22. I tikšanās ar projektētāju un ainavu arhitekti Vinetu Radziņu Dundagā.

Izrādās, ka darba grupa — pils direktore Baiba Dūda, arhitekts Uģis Kaugurs, Saimnieciskā dienesta vadītājs Andris Kojro un Nekustamā īpašuma un projektu ieviešanas nodaļas vadītājs Guntis Kārklevalks — no pērnā gada novembra kopā ar V. Radziņu ir cītīgi un radoši strādājusi, lai Dundagas vēsturiskais centrs, saglabājot savu senatnīgumu, kļūtu pievilcīgāks un atpazīstamāks, arī neparastāks. Kā tikšanās ievadā norādīja U. Kaugurs, sākotnējā doma bija aptvert visu teritoriju, sākot no luterāņu baznīcas līdz Kalna dārzam, taču, tā kā nebija vēl izstrādāta baznīcas priekšas topogrāfija, aptvertais loks ir šaurāks.

V. Radziņa rādīja 2 metus, no kuriem viens attēloja, kuras Dundagas vēsturiskā centra daļas būs izgaismotas. Viņa metā teritoriju nosacīti sadalīja četrās daļās: pirmā aptvēra vietu ap afišu stabu no E. Dinsberga un Pils ielas krustojuma gar dīķi līdz «Līkajai muižai», otrā — vietu ap «Līko muižu», trešā — Kalna dārzu, ceturtā — gar pili veda uz pārbūvējamo laukumu. Paredzēts, ka celiņi veidos 2 pastaigu lokus: mazais domāts vēstures cienītājiem, lielais — dabas mīļotājiem.

Projektētāja sajūsmināja klausītājus, un kā nu ne! Kas par idejām?! Afišu stabu paredzēts novietot nedaudz citā vietā un veidot apaļu, tādējādi tas sasauksies ar mūsu ūdenstorni. Tāpat lielisks bija piedāvājums pie «Līkās muižas» izveidot kādreiz sapņoto strūklaku, tikai šoreiz — slēgto, ar ūdens rezervuāru zem zemes. Tā mēs iegūtu interaktīvu elementu: tēlniecības objektu zvana formā, ja bez ūdens, un strūklaku, ja ieslēdz ūdeni. Atsauce uz seno paceļamo tiltu parādīsies, iekārtojot ātruma vaļņus uz Pils ielas pie tagadējā afišu staba, vaļņu malās paredzētas baltas margas, ko naktī izgaismos. Vaļņi kalpos gan drošībai, gan Gulbju dīķa tilta piemiņai. Pie paredzētā bērnu laukuma izvietotie galdi varētu būt ar medni, bet pils palodžu puķu kastēs jāstāda augi, kas zied novada ģerboņa krāsās.

Vairākās vietās dīķmalā, pie ūdens, V. Radziņa ieteica izveidot apstādījumus, piemēram, no skalbēm vai Sibīrijas īrisiem, vai purenēm. Bet pašā dīķī vajadzētu ziedēt baltām, dzeltenām un rozā ūdensrozēm. Pils tuvumā šur un tur ieteicams iestādīt ķiršus un smaržīgās avenes, jo 17. un 18. gs. tā bija viena no kultūrām, ko audzēja pie muižām un pilīm. Varam tikai iztēloties, cik skaista mūsu pils izskatīsies ziedošos ķiršos.

Atbalstāms arī ierosinājums pretī pils vārtiem, virs Ledus pagraba, un otrpus pilij, pretī terasei veidot skatu platformu, ko naktī izgaismos.

Kalna dārzs kļūs par vietu, uz kuru vedīs atjaunots tilts. Pa to uz saliņu varēs nokļūt arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. Apgaismojums, ko izvietos uz zemes, izgaismos kokus. Augšējā daļā izveidos takas, kas sadalīs saliņas virsmu četros regulāros laukumos, kuru stūros būs balti soliņi. Lejā, tuvāk dīķim, izveidos zemsedzes taku, piemēram, makšķerniekiem, pie tās būs vienkārši soli no bieza koka vai diviem izurbtiem akmeņiem un koka.

Vislielākās pārmaiņas sagaida laukumu starp baznīcu un pili. Ar to paredzēts darbu arī sākt. Pretī ātruma vaļņiem pletīsies ziedu aizsarggrāvis. Apkārt laukumam paredzēts jauns dzīvžogs nedaudz citā vietā kā vecais. Laukums kļūs mazliet mazāks un regulārāks. Tā centrā parādīsies papildu elements — karoga masti, kuru pamatnes elipses derēs par soliem ar skatu uz paaugstinājumu laukuma malā, dīķa pusē. Laukumā paredzēts arī iepriekš nebijis labirints, piemēram no mūžzaļiem augiem. Baznīcas pusē vieta ierādīta bērnu laukumam ar rotaļu elementiem no dabas materiāliem. Tos varētu izgatavot bērnu tēvi.

U. Kaugurs norādīja uz vēl kādu lietu — ja uzsāk labiekārtot laukumu, tad tur vairs vietas nav piemiņas plāksnēm. Kur tās likt? Viena no idejām, ko izsacīja V. Radziņa, — tās novietot skvērā pie baznīcas, blakus jau esošajai plāksnei. Tā varētu būt piemiņas vieta.

Tūrisma organizatore Alanda Pūliņa pieminēja, ka senās fotogrāfijas par tagadējo piemiņas vietu pie baznīcas gan atklāj citu skatu — dievnama durvis ir labi redzamas. Tikai padomju laikos centās darīt visu, lai tās būtu aizsegtas, tāpēc arī ierīkojot skvēriņu un izvietojot piemiņas plāksni.

Arī U. Kaugurs sacīja, ka šis jautājums vēl apspriežams, jo arī citi kolēģi izteikuši, ka piemiņas vietu varētu iekārtot citur, piemēram, Jaundundagā.

G. Kārklevalks pastāstīja, ka sen jau ir vēlējies, lai Dundaga kļūtu vēl pievilcīgāka. Tad nu pērnajā budžetā izdevās iekļaut naudu pils apkārtnes topogrāfijai, bet 2012. gada nogalē, dalot neparedzētos ienākumus, deputāti Ls 2200 piešķīra arī Dundagas vēsturiskā centra labiekārtošanas metam, tas gan pārcelts uz šī gada budžetu. 2013. gadā jāizstrādā tehniskais projekts laukumam starp baznīcu un pili. Tam vajadzēs ap Ls 3700.

Nobeigumā gandarījumu par paveikto pauda gan darba grupas pārstāvji, gan arī V. Radziņa. Viņa uzsvēra labo sadarbību, to, ka bijis prieks kopā strādāt. A. Kojro atzina, ka piedzīvo gandarījumu, jo citiem patīk piedāvātais mets.

Uzmanīgi visu noklausījās arī domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Linda Pavlovska un izpilddirektore Inga Ralle. Abas saka lielu paldies darba grupai un projektētājai par lieliski paveikto darbu.

Iepazīties ar izstrādāto Dundagas vēsturiskā centra labiekārtošanas metu var Attīstības un plānošanas nodaļā pilī un pašvaldības interneta vietnē. Priekšlikumus lūdzam adresēt Dundagas novada domei: Pils iela 5–1, Dundaga, LV–3271.

Diāna Siliņa

Metu materiāli apskatei