Ola, pavasaris un saulītes atgriešanās ir dzīvības vēstneši
Saimnieciskā dienesta vadītāja Andra Kojro un Dundagas Mākslas un mūzikas skolas skolotāju Lindas Celmas, Daces Čoderas un Lauras Uščas sadarbībā ir tapuši vides objekti Lieldienām — košas olas.
Daži no mums svin pavasara Saulstāvjus, daži Lieldienas, bet visi, ieraugot krāsotu olu, saprot, ka drīz būs zaļa zāle, ziedošas pļavas un gaiši vakari.
Šīs olas nav vienkārši skaisti krāsotas, tajās ir ielikts vēstījums zīmju valodā. Uzzīmējot zīmi, mēs aktivizējam enerģiju. Olas pamats simbolizē zemi, nākamā ir ūdens daļa, tad saule (uguns) un debesjums.
Zemes daļā ir dzīvības, aizsardzības, Māras, Jumja un Ūsiņa zīmes. Ūsiņš ir īsta pavasara zīme — tas atbild par dzīvniekiem, Māra ir saikne ar zemi, tā atbild par cilvēku veselību un līdzsvaru, Jumis ir auglības, lauku ražas zīme. Dzīvības zīme un aizsardzības zīmes sargā cilvēkus un vietu.
Ūdens daļā ir Māras ūdens zīmes — viss sliktais aizplūst, to aizskalo lietus. Pavasarī ūdens ir tikpat svarīgs kā saule.
Saules daļā ir Saules zīmes — Saule un Saules ritenis, kas īpaši spēcīgas ir saulainā laikā, un Pavasara Saulstāvju zīme, ko lieto tikai pavasara sākumā enerģijas papildināšanai.
Debesu daļā ir Dieva, Laimas zīmes un Auseklītis. Dieva zīme piešķir spēku citām zīmēm, tā ir kā punkts teikuma beigās. Laimas zīmes gan aizsargā, gan palīdz mainīties uz augšu. Auseklītis ir rīta zvaigzne, pavasara rīts ir īpaši spēcīgs laiks.
Vairākās joslās ir Rocības zīme, kas nozīmē visu lietu kārtību, Saticības zīme, Mēness zīmes, Putna jeb Gaiļa zīme, tās nozīme ir precizitāte. Mums ir vēl ļoti daudz zīmju, ko zīmēt, par kurām gūt skaidrojumu, lai varētu viens otram atstāt vēstījumu savā latviešu zīmju valodā.
Lauras Uščas teksts, Lindas Celmas fotomontāža, kurā izmantota Jāņa Brunovska mūzika