7. IV pilī ar savu uzstāšanos priecēja Dundagas «cālēni» un «gailēni».

Konkursu ar mātišķu rūpību vadīja Baltā vista (Ruta Bērziņa). Domāju, ka esmu viņu redzējusi Lieldienās tirgus laukumā, bet nekā! Tirgus Baltajai vistai taču nebūtu laika ar cilvēku bērniem tik ilgi rotaļās iet, ja cālēni jāperē. Tiem jau drusku arī jāizaug un dziedāt jāmācās! Nē, šī noteikti bija cita Baltā vista, jo viņa veda dižajai saimei, t.i. skatītājiem, un arī gailim parādīt savu perējumu, kas vistai tiešām bija iznācis skaists un muzikāli apdāvināts. To atzina arī erudītās vērtētājas: Ieva Hermane, Inga Šmēdiņa un Laine Šmite.

Mīlīgākā cāļa titulu saņēma Keita Līga Klauberga, «Piemīlīgākais cālis» bija Romans Gorjunovs, bet «Saulainākais cālis» — Nikola Ansaberga. Skatītāji par savu simpātiju atzina divgadīgo «cāli» Agati Jeti Miķelsoni, kas nodziedāja dziesmu «Mazā saimniece». Lai vismazākajam «cālim» uz skatuves būtu drošāk, līdzās atradās arī māmiņa Daina. Par Cāli 2013 kļuva Līva Bērzkalne, kas ne vien labi dziedāja, bet arī parādīja savas aktrises dotības, iejūtoties skursteņslauķa lomā.

Interesantus un līdzvērtīgi labus priekšnesumus sniedza arī «gailēni»: Megija Majevska, kura bija iesaistījusi brāli Aleksi un draudzeni Ievu, Alise Damberga, kas dziedot auklēja balto kaķīti Sniedziņu, savu mīļāko rotaļlietu, Kārlis Rozenbergs duetā ar Kristu Ludeviku, Krista Kučere ar dziesmu «Ķēpošanās, ķēpošanās».

Alise Ceple izpildīja visneparastāko dziesmu, jo tā bija krieviski un vairāk piemērota it kā pieaugušākai meitenei, bet viņa ar savu brīvo un temperamentīgo priekšnesumu lieliski iejutās lomā un prata publiku aizraut. Par Kārļa uzaicināšanu piedalīties konkursā paldies skolotājai Sandrai Cirvelei! Skatītāji par savu simpātiju izvēlējās Alisi Dambergu, bet par «Gaili 2013» kļuva Anete Adamoviča, kas uzstājās drusku pārliecinošāk nekā pārējie.

Pasākumu krāsaināku gan tiešā, gan pārnestā nozīmē darīja «Sensus» abu jaunāko dejotāju grupu uzstāšanās ar trim dejām: «Dāmītes», «Afrikāņi» un «Rokenrols jeb Kad mammas nav mājās». Man vislabāk patika pirmajā dejā labi pazīstamā sievišķīgā stīga, kad katra mazā meitene dejas noslēgumā iekāpj rozā augstpapēžu kurpēs, kas ir krietni par lielu, un dodas līdzi Dainai, kurai, protams, ir tādas pašas kurpes, bet kas der kājai kā uzlietas. Ar prieku var skatīties uz skaistajiem un krāsainajiem dejotāju tērpiem, ko izdomā un šuj pati Daina. Tāpat pārsteidz radošā pieeja dejām un dalībnieku dzirkstošais dejotprieks.

Arī olas, šogad iegādātie un apgleznotie vides objekti, pasākumā lieti noderēja. Mazākās piekarinātas greznoja skatuves griestus un aizmuguri, bet divas lielākās, kurās iekrāsotas Dundagas brunču svītras, atradās starp skatuvi un zāles durvīm. Pie tām labprāt «cāļi» un «gaiļi» pa vienam vai kopā ar citiem arī fotografējās.

Konkursa dalībnieki bagātīgi saņēma ziedus un dāvanas ne tikai no rīkotājiem, bet arī no vecākiem, citiem tuviniekiem un draugiem. Aizkustinoši bija redzēt, kā Kristu Kučeri pēc labās uzstāšanās pirmais ar buču un trim dzeltenām rozēm sveica tētis. Visu cieņu šādai attieksmei!

Paldies par konkursu skolotājām, kas gatavoja «cāļus» un «gaiļus», — Sandrai Cirvelei, Dacei Šmitei, Daigai Rūtenbergai un Ingai Apškrūmai — un skaņu vīram Gintam Rūtenbergam! Pateicība par atbalstu visiem vecākiem!

Diāna Siliņa