No 15. IV līdz 24. V bibliotēkā skatāma izstāde «Nonkonformisms grafikā 1944–1990».

Izstāde ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas, muzeju un arhīvu kopdarbs, ko no 2009. līdz 2011. gadam īstenoja Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta atbalstītu atmiņas institūciju sadarbības projektā «Latvijas padomju perioda nonkonformisma grafikas krājuma pilna saglabāšana un tai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums».

Izstādē eksponētas projekta finansēto restaurēto grafikas darbu digitālās kopijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Okupācijas muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva kolekcijām.

Nonkonformismu mākslas teorētiķi reizēm traktē visai dažādi. Stāsta projekta eksperte, mākslas zinātniece Inta Pujāte: «Atlasot darbus, akcents tika likts uz grafiku, kurā nonkonformisms ir spēcīgāk izteikts, kas izpaužas formālajā risinājumā, sekojot Rietumu mākslas novitātēm, kā arī tematikā, kur tiek pausta padomju iekārtas kritika. Dažādos laika posmos, atkarībā no politiskās situācijas, šiem abiem momentiem ir atšķirīgas izpausmes. Plašākajā nozīmē Latvijas māksla ir nonkonformistiska pēc būtības, jo nostājas pretī sociālpolitiskajai situācijai».

Projekta izstādē skatāmi Māra Ārgaļa, Ādolfa Zārdiņa, Indriķa Zeberiņa, Ivara Poikāna, Lolitas Zikmanes, Māra Subača, Jura Dimitera, Ilmāra Blumberga, Kurta Fridrihsona, Alfeja Bromulta, Eduarda Sidraba un citu mākslinieku grafikas darbi no visu sadarbības partneru kolekcijām. Okupācijas muzeju pārstāv arī neprofesionāli autori, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju un darbi tapuši tur. Latviju tie sasnieguši gan kā pastkartes, gan kā vēstuļu daļas, no rokas rokā ceļojošas zīmītes un apzīmētas papīra lapiņas.

«Laikmeta dokumentālajās liecībās ne vienmēr ir iespējams atrast apliecinājumu nonkonformistiskam viedoklim — oficiālajos dokumentos pretruna «mākslinieks — sistēma» visbiežāk neparādās, domu darbs un sarunas notiek citā vidē, kā arī — izpaužas darbos», stāsta projekta eksperte, vēsturniece Iveta Šķiņķe. «Gadījumus, kad mākslinieks nonāk tiešā konfliktā ar varu, fiksē tādi avoti kā Latvijas Komunistiskās partijas dokumenti vai pat Valsts drošības komitejas krimināllietas, kā Indriķa Zeberiņa piemērs, kur mākslinieks jau tiek apsūdzēts par pretpadomju propagandu un aģitāciju».

Informācija no http://www.lnb.lv

Izstāde papildināta ar mākslas grāmatām no Dundagas bibliotēkas krājuma.

Sagatavojusi Ruta Emerberga