25. IV Dundagas bibliotēkā Māra Abaja uz tikšanos aicināja vietējās kultūrvēstures cienītājus.

Pērn ar avīzes starpniecību Māra jau bija rakstījusi par savu maģistra darbu, aicinot atsaukties iedzīvotājus. Nu darbs tuvojas noslēgumam, teju 100 dundadznieku, atbildot uz jautājumiem, bija iesaistījušies darbā, un tagad Māra, sakot visiem paldies, atskatījās uz paveikto. Klātesošie varēja pārliecināties par savām vēstures zināšanām, precizēt faktus, domāt līdzi dažādām interesantām hipotēzēm, arī papildināt ziņas.

Ko zinām par Dundagas muižu 19. un 20. gs.? Kas būtiski atšķīries no mūsdienām? Kas kādreiz noteicis saimniekošanas ievirzi?

Būtiski ir mainījušies ceļi. Savulaik grūti izbraucamie ceļi un tālab ceļā ilgi pavadāmais laiks ietekmēja ražošanas īpatnības, produktu pārstrādi. Tāpēc tik izplatītas bija sierotavas, jo piens ātri bojājas. Graudi pārtapa degvīnā, kas 19. gs. sākumā bija ilgi uzglabājama stabila eksporta prece. Savukārt alu, kurš nav tik ilgi uzglabājams, ražoja galvenokārt muižas patēriņam krogos. Tirgus vārda plašākā izpratnē acīmredzami noteicis ostu attīstību. Kāpēc 17. gs. osta (nozīmīga laivu piestātne) bija Sīkragā, bet vēlāk Kurzemes guberņas laikā galvenā laivu piestātne atradās Ģipkā? Iespējams, tāpēc, ka mainījās noieta tirgus, laika gaitā svarīgāka bija kļuvusi Rīga. Vēl citas interesantas pārdomas: kāpēc izveidojušies ciemi no Sīkraga līdz Kolkai, savukārt Mazjūras piekraste ir patukša? Varbūt tāpēc, ka Lieljūras pusē ir auglīgākas zemes, bet no Kolkas raga uz Rīgas pusi — pavisam liesas. Zvejniekiem bijis svarīgi, lai viņus nebarotu tikai jūra vien, bet būtu kāds atspaids arī no lauksaimniecības. Un vēl viens salīdzinājums: tagad mēdzam teikt, ka Dundagas pagasts ir bagāts ar mežiem, bet pirms nieka 150 gadiem šī puse bija krietni mazāk mežaina!

Māra lūdza arī klātesošos iesaistīties, gan sarindojot pēc nozīmīguma dažādus jēdzienus, kā «duņdžiņu valoda», «Kolkas rags», «vecais ūdenstornis», «pils», gan piemeklēt ciemiem atbilstošus aprakstus.

Pēc divu stundu tikšanās pārmiju dažus vārdus ar pašu pētījuma autori. Māra atzina, ka viņai bijis svarīgi noskaidrot vietējo iedzīvotāju domas — kuras, viņuprāt, būtu saglabājamās vērtības, lai meklētu risinājumus, kā tās saglabāt. Maģistra darbs tuvojas noslēgumam, tas jāaizstāv. Interesanti, ka Māra beidz studijas LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, bet šis pētījums ir starpdisciplinārā nozarē, kultūrvēsturē.

Tikšanās bibliotēkā ir Māras «paldies» visiem, kas atsaucās, visiem interesentiem. Ar avīzes starpniecību Māra vēlas pateikt īpašu paldies Dundagas vidusskolēniem un skolotājam Imantam Brusbārdim, kuri diemžēl nebija klāt tikšanās reizē, taču ir snieguši lielu ieguldījumu, iesaistoties maģistra darba aptaujā. Savukārt šo rindiņu autors tencina arī bibliotēkas saimi, kas pēdējā laikā īpaši rosīgi aicina ļaudis uz dažādiem pasākumiem.

Alnis Auziņš