No ziedu mēneša vidus līdz liepu mēneša beigām Lībiešu tautas namā skatāma plenēra gleznu izstāde «Līvzemē». Jūnija trešajā svētdienā Mazirbē to svinīgi atklāja, piedaloties autoriem, viņu modeļiem, kuplam interesentu pulkam un Julgī Staltei, kas kokļu pavadībā dziedāja līvu dziesmas.

Namamāte un vietējās lībiešu grupas rosīga dalībniece Veronika Millere mazliet pastāstīja, kā iepazinusies ar māksliniekiem un kopīgi radusies iecere rīkot plenēru un pēc tam izstādi. Tad Veronika deva vārdu Agnijai Ģērmanei. Māksliniece atcerējās, ka pirmā iepazīšanās ar Līvu krastu notikusi jau padomju laikos un ka viņa joprojām ar prieku un bijību tuvojas šai pusei. Iecere kopā ar dažiem draugiem un domubiedriem māksliniekiem šo pusi tvert gleznās aizsākusies jau pērnajā rudenī, kad tapuši pirmie darbi. Bet galvenais veikums datējams ar šīs vasaras sākumu — tieši nedēļu pirms izstādes atklāšanas 16. VI. Tātad pavisam svaigi darbi! Māksliniece pateicās visiem vietējiem cilvēkiem, kas piekrituši sadarboties un kļuvuši par modeļiem.

Līdztekus A. Ģērmanei lībiešu ciemos bija strādājuši talsenieks Andris Vītols, jūrmalnieks Jānis Jēkabsons, visjaunākā plenēra dalībniece, Jelgavā dzimusī Kate Seržāne, kam jūras tematika nav sveša, jo viņas pirmā personālizstāde saucās «Mana mīļākā zivs ir fileja», rīdziniece Ieva Liepiņa un viens no pazīstamākajiem krievu izcelsmes Latvijas mūsdienu gleznotājiem Andrejs Severetņikovs. A. Ģērmane vēl bilda, ka cerot jauno ierosmi turpināt citus gadus. Jātur pie vārda!

Izstādes atklāšanu 16. VI plkst. 15.00 kuplināja Julgī Stalte, skanīgi dziedot līvu dziesmas un spēlējot kokles. Dziesmas bija pieskaņotas gadalaikam — Jāņu laika ievadam, gan arī vēstīja par lībiešu pasaulsizjūtu — kā lībiešu sētā maizīti dala. Vienai dziesmai Julgī aicināja piedziedājumu dziedāt līdzi. Nemaz nesamēģinot, skanēja braši!

Nu bet gleznas un skatītāji! Aptuveni 60 klātesošo vēroja un savā starpā sprieda par vismaz tādā pašā skaitā izstādīto darbu, turklāt publikas vidū bija gan domes deputāti Aldons Zumbergs, Gunta Abaja un nule ievēlētais domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, gan Kolkas un Rīgas lībiešu grupas pārstāvji, gan bijušais Dundagas vidusskolas direktors Māris Pētersons, gan nupat Mazirbes rekolekciju centrā dzīvi un darbu sākušais Kārlis Irbe. Bija pārstāvētas visas paaudzes, sākot no vismazākajiem jāņubērniem un beidzot ar sirmajām galvām, tostarp pašu gleznu prototipiem. Tā, piemēram, kapteinis Visvaldis Feldmanis varēja vērtēt savu portretu vairākos izpildījumos. Līdztekus ļaudīm gleznās bija tverta jūrmalciemu daba, laivas, pat Vaides ciema vienīgā govs, taisnība, laikam gan ne zilā.

Savstarpējās sarunās, pie viena mielojoties ar zivīm un saldumiem, nemanāmi pagāja laiks.

Pateicoties visiem rīkotājiem un namamātei un namatēvam Milleriem, novēlēsim lībiešu tautas namam nezaudēt atgūto dzīvīgumu, lai arī turpmāk tas ir piepildīts ar pasākumiem, izrīcībām, izstādēm, koncertiem un lai namā skan lībiešu valoda!

Alnis Auziņš
Daiņa Kārkluvalka foto