Ciemos durbenieki
27. XI Dundagā viesojās Durbes novada domes priekšsēdētājs Jānis Ruško, izpilddirektors Vilnis Kārkliņš un Durbes vidusskolas direktore Kristīne Bruzule.
Ar viesiem aprunājos pēc tam, kad viņi «Līkās muižas» zālē bija tikušies ar mūsu novada vadītāju Gunāru Laicānu, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Lauri Laicānu un Kancelejas vadītāju Sandru Kokoreviču un L. Laicāns īsumā bija iepazīstinājis ar mūsu novada teritoriālo sadalījumu un iedzīvotāju skaitu, kā arī bija atbildēts uz ciemiņu jautājumiem. Vēlāk Saimnieciskā dienesta vadītāja Andra Kojro pavadībā durbenieki aplūkoja arī remontdarbus Dundagas vidusskolā. Bet pa vidu sarunā ar viņiem mēģināju noskaidrot vizītes nolūku un vēl dažus citus jautājumus.
Interesanti, ka J. Ruško uz dzīvi Durbē pārcēlies pirms pāris gadiem, bet šī gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu un kļuvis arī par domes priekšsēdētāju. Gandrīz neiespējami iedomāties, ka tā varētu notikt mūspusē! J. Ruško gan ir pašvaldības vadītāja pieredze, jo ilgi bijis Rīgas apriņķa padomes priekšsēdētājs.
Viņš pastāstīja, ka Durbes vidusskolai aktuāli ir remontdarbi, tāpēc trijatā braukuši uz Laucienu apskatīties, kā tur izremontēta skola. Pa ceļam bijis Dundagas novads, kas diezgan līdzīgs viņu novadam un kur vidusskolā veikti remontdarbi. Vēlējušies izprast, kā tie notikuši, lai nepieļautu kļūdas, renovējot Durbes vidusskolu.
K. Bruzule sacīja, ka pašlaik viņas vadītajā iestādē mācās 183 audzēkņi. Vidusskolā nav ne 10., ne 11. klases. Divpadsmitajā klasē mācās 18 skolēnu. Novadā vēl ir Dunalkas pamatskola. Likvidēta Vecpils pamatskola, kur pēdējā gadā bijuši 38 skolēni, un Rāmavas pamatskola.
Jautāts par lielākajām problēmām novadā, J. Ruško vispirms nosauca daudzus grantētos valsts ceļus. Pa tiem no blakus novados esošajiem grants karjeriem lielās, smagās mašīnas pārvadā kravas. Ceļi būvēti pagājušā gadsimta sākumā vai vēl agrāk un neiztur slodzi. Lieltonnāžu tehnika izspiež ceļa klājumu uz sāniem un tie zaudē grāvjus. Kā problēmu V. Kārkliņš pieminēja, ka daudzdzīvokļu mājās ir tukši kādi divdesmit trīsdesmit dzīvokļi. Gluži pretēji kā mums, kam trūkst dzīvojamā fonda! Izpilddirektors sacīja, ka mājas atrodas skaistā vietā un dzīvokļi ir labi. J. Ruško piemetināja, ka problēmas rada arī likvidēto skolu ēkas. Tās ilgstoši nevar palikt tukšas, pāris gados ir jāsameklē investori vai kāda biedrība, lai ēkas izmantotu lietderīgi. To izdarīt nemaz nav tik vienkārši, jo Ministru kabineta noteikumi ir rakstīti, domājot par Rīgu, kur trūkst telpu. Taču Durbes novadā ir pretēji — problēma ir nevis cīkstēties ar gribētāju pūli, bet dabūt kādu, kas vēlētos investēt vai darboties šajās ēkās. Ir vajadzīgi ēku novērtējumi un konkursi, kas maksā naudu, bet kas nedod vajadzīgo rezultātu.
J. Ruško savā novadā lepojas ar skaisto Durbes ezeru, uz kuru makšķerēt brauc cilvēki no visas Latvijas. Ir vērts atbraukt un piedalīties Durbes pilsētas svētkos un Ābolu svētkos. Nu jau vairākus gadus oktobra beigās var baudīt netradicionālās mūzikas festivālu «Zemlika». Sensenos laikos novadā notikusi slavenā Durbes kauja, tāpēc tās apaļajās jubilejās ir lielāks saiets kopā ar lietuviešiem, tad notiek arī bruņinieku cīņas.
Diāna Siliņa