Ziņas

Ziemassvētku pasākumi mākslas un mūzikas skolā

Dundagas Mākslas un mūzikas skola sveic novada iedzīvotājus, savus audzēkņus un viņu vecākus Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!

Svētki atnāk un aiziet,
bet paliek prieks
par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
ir vai nav sniegs,
jo ceļš atvērts gaišākām domām…
/Māra Svīķe/

Izbaudiet Ziemassvētku brīvdienas! Audzēkņi, tiekamies 2013. gada 7. janvārī!

Ziemassvētku pasākumi

  • Dejas nodaļā 15. decembrī plkst. 16.00.
  • Mākslas nodaļā 18. decembrī plkst. 15.00.
  • Dundagas mūzikas nodaļā:
    • 19. decembrī plkst. 17.30 stīgu instrumentu, pūšaminstrumentu, kora klases un vokālās studijas «Dziesmu dārzs» audzēkņiem,
    • 21. decembrī plkst. 15.00 taustiņinstrumentu spēles klašu audzēkņiem.
  • Kolkas mūzikas nodaļā 22. decembrī plkst. 16.00.
d.m.Y H:i · 0 Comments

«Sniega virpulī»

15. XII plkst. 16.00 Dundagas pilī bērnu deju kolektīvu Ziemassvētku koncerts «Sniega virpulī».

Koncertā piedalās dejotāji no Rīgas — «Dzīpariņš», «Rīdziņa», «Āģītis», Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Ādažu Brīvā Valdorfa skola —, Dundagas Mākslas un mūzikas skola un «Dun-dang» dejotāji.

Ieeja uz koncertu Ls 1, skolēniem un pensionāriem Ls 0,50.

d.m.Y H:i · 0 Comments

Seminārs par universālo dizainu

bringingneighbourscloser.jpg

Iespējams pieteikties dalībai trīs dienu seminārā «Cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem integrācijas veicināšana, izmantojot universālā dizaina principus» 2012. gada 17., 18. un 28. decembrī viesnīcā «Mare», Selgas ielā 1c, Rojā.

Seminārs paredzēts Kurzemes reģiona izglītības iestāžu, pašvaldību (īpaši teritorijas plānošanas, būvvaldes u.tml.), medicīnas iestāžu, nevalstisko organizāciju un sociālās nozares iestāžu pārstāvjiem: sociālās aprūpes centru, bērnu sociālās aprūpes centru, sociālo dienestu un citu sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem.

Dalību lūdzam pieteikt līdz šī gada 12. decembrim, nosūtot aizpildītu pieteikuma anketu uz e-pastu ilze.arniece@kurzemesregions.lv.

Jautājumus par pieteikšanos uzdot Ilzei Ārniecei, mob. t. 29579488, vai e-pasts ilze.arniece@kurzemesregions.lv.

Dalība seminārā bezmaksas. Nepieciešamības gadījumā tiek apmaksāta dalībnieku nakšņošana viesnīcā «Mare» 17. decembrī. Semināra laikā dalībniekiem tiek nodrošināta ēdināšana vieglu uzkodu veidā. Semināra dalībniekiem tiks izsniegti apliecinājumi par dalību seminārā.

Semināru rīko Kurzemes plānošanas reģiona administrācija Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projektā Nr. LLIV-322 «My Response».

Pielikumi:

Laimes lāča Laimes egle iedegusies

7. XII 16.30 pie pils Laime lācis ar saviem draugiem un kopā ar bērniem un jauniešiem lika iegaismoties Laimes eglei.

Laimes lācis bija visnotaļ balts, apņēmīgs, pats par sevi saprotams, runājošs, daudz vicinājās ar priekšķepām un lēkāja uz pakaļkājām. Laimes lācis paziņoja, ka ir atradis Laimes egli, un drīz vien sāka dziedāt. Tad Lācim pievienojās tikpat enerģiskais jauniešu iecienītais dziedātājs Kašers, uzreiz iesaistoties sarunās ar publiku, aicinot atbildēt skaļāk , lēkāt un dziedāt līdzi. Kad Lācis, Kašers, kā arī Zaķis un Vilks kā laiciņu bija sparīgi darbojušies, parādījās ari Ziemassvētku vecītis, kam arī dziedāšana, izrādās, bija sirdslieta.

Lēkāt līdzi šogad īpaši mudināja ļoti piemērotie laikapstākļi. Šādos gadījumos nekādas dekorācijas, ne buramvārdi nespēj aizstāt pūkainu sniedziņu un nelielu, degunā kniebjošu salu. Par to dabas mātei liela pateikšana! Acīmredzot arī Laimes egli sniegs un sals darīja visai pielaidīgu, jo jau pēc dažiem uzaicinājumiem tā iedegās.

Šo rindiņu autoru gaidīja pārsteigums pie tējas punkta netālu no Tūrisma informācijas centra. Ar tēju cienāja pils darbiniece Ruta Bērziņa, kuru biju iedomājies esam baltajā Laimes Lācī. Nekā! Toties Ruta piedāvāja tēju, kas bija ugunīga, garda un sasildoša.

Tad jau Kašers bija sācis dziedāt pazīstamas gadalaikam atbilstošas dziesmiņas, kā «Uzsniga sniedziņš balts», bet bērni turpināja lēkāt un dziedāt līdzi.

Lai Laimes egle spoži mirdz turpmāko pirmssvētku un svētku laiku!

Alnis Auziņš

d.m.Y H:i · 0 Comments

Koncerts Adventa noskaņās

9. XII Lībiešu tautas namā Mazirbē ar sirsnīgu koncertu iepriecināja Liepājas teātra aktrise Sigita Jevgļevska un ģitārists Māris Kupčs.

Lībiešu namā uzreiz jutāmies gaidīti — saimnieki pie ieejas, omulīgs siltums zālē un gaumīgi iekārtota skatuve: kā parasti, lībiešu karogs, labajā pusē — liels, brīnišķīgs Adventa vainags, kreisajā — skujeņu un ziedu kompozīcija, bet dziļāk fonā uz priekškara — vietējo rokdarbnieču darbiņi.

Viešņa, kas kopā ar pavadošo mūziķi un arī viņa dēlu Kristenu bija mērojusi tālo ceļu, uzreiz ieguva auditorijas piekrišanu ar prasmi uzrunāt skatītājus. Ir gadījies redzēt dažādus paņēmienus, tostarp visai novalkātus, kad estrādes mākslinieks nemitīgi spēlē uz publiku, aicinot plaukšķināt un dziedāt līdzi. Sigita Jevgļevska piesaistīja ar atvērtību, uzticēšanos, pašas izauklētām pārdomām. Īsāk sakot — mīlestībā. Šis bija tas diezgan retais gadījums, kad līdzvērtīgi pašam priekšnesumam — ģitārista spēlei, dziesmai un dzejai — bija aktrises runa, dalīšanās savas dvēseles pieredzē. Tik atbilstoši Adventam.

Reiz kāds ļoti godājams un gudrs teologs man teica, ka latviešu literatūrā ir pavisam nedaudz augstas raudzes kristīgās dzejas — Leonīdam Breikšam un tad vēl pa kādai vārsmai. Laika gaitā tam aizvien vairāk piekrītu. Tomēr šai atziņai ir arī otra puse, ko apliecināja koncerts. Adventa noskaņas var būt arī tādā dzejolī un dziesmā, kas ar gaumi izvēlēta, bet kur «pa tiešo» nav Dieva vārda. Tas ir apmēram tāpat, ja mēs sajūsmā sakām, ka Dievs ir visur — sīkākajā puķītē uz lauka vai kā šajā koncertā vienā dziesmā bija teikts — nosalušā, trīcošā sunītī. Un mūsu attieksmē pret to.

Vēl aktrise lika aizdomāties par šķietami vienkāršām patiesībām. Jūs esat laimīgi, Sigita Jevgļevska teica, jo dzīvojat tālu no lielpilsētas, tās burzmas, trokšņa, steigas un lielveikalu pirmssvētku trakuma! Jā, tā ir, bet vai to ikdienā atceramies un novērtējam? Labi, ka atbraucējs no lielākas pilsētas to atgādina. Un vēl — domu šķautne par svētku egli. Padomju laikos tie, kas uzdrīkstējās un atbilstoši savai pārliecībai iededza Ziemassvētku egli, to darīja pašos svētkos vai īsi pirms tiem. Tagad… It kā jau skaisti, ka lielās egles dižākos un mazākos laukumos parādās decembra sākumā, bet… Īstenībā tā vairāk ir izdabāšana mūsu nepacietīgā laikmeta prasībām, un tad tas ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc 24. un 25. datumā pietrūkst svētku izjūtas. Mēs to esam atstājuši lielveikalu plauktos, steigā un nemierā, varbūt arī pārlieku agri iededzinātā svētku eglē.

Aktrise ir apveltīta ar skaistu balsi, ko varējām novērtēt gan dziesmās, gad dzejā. Lielisks bija ģitārists, un klātesošo vislielākos aplausus izpelnījās tēva Māra Kupča un dēla Kristena Kupča saspēle un cieņpilnās attiecības, izpildot «Ances romanci». Nekad neesmu bijis Raimonda Paula daiļrades cienītājs, bet šis priekšnesums aizkustināja, un ne velti skatītāji to beigās lūdza atkārtot.

Zālē bija silti ne tikai tāpēc, ka namatēvi to laikus bija piekurinājuši, bet arī tāpēc, ko to piepildīja apmēram pussimts skatītāju un klausītāju.

Vēlreiz liels paldies māksliniekiem un tāpat Veronikai un Edgaram Milleriem ar viņu palīgiem — par ideju, uzdrošināšanos un kopīgu piepildījumu!

Alnis Auziņš

d.m.Y H:i · 0 Comments

Egle Kolkā!

Egle Kolkā

11. XII plkst. 18.00 pie pagastmājas rūķi un zaķi aicina uz ciema egles iedegšanu!

d.m.Y H:i · 0 Comments

Visā Dundagā ir apmākušās debesis

6. XII plkst. 8.00 no rīta ārkārtas domes sēdē pēc 5 deputātu pieprasījuma izskatīja vienīgo darba kārtības punktu — par Guntas Abajas atlaišanu no domes priekšsēdētājas amata. Balsojumā ar florbola cienīgu rezultātu 8:4 Gunta Abaja arī tika atcelta. Lēmumprojektā minētais iemesls: «Domes priekšsēdētāja Gunta Abaja, nespējot nodrošināt labu pārvaldību domes un pašvaldības darbā, ir radījusi situāciju, kas apdraud pašvaldības uzdevumu izpildi».

Lejuplādēt sēdes protokolu.

Daiņa Kārkluvalka foto


Pirms tam bija drusku parunāšana.

Vispirms vārdu lūdza Ansis Roderts: «Es centos noskaidrot iemeslus, kāpēc ir ierosināts atstādināt Guntu Abaju no domes vadītājas amata. Ja pareizi sapratu, galvenais iemesls ir nespēja vadīt domi. Sēdes ir destruktīvas. Man prātā nāk nesens notikums no novada dzīves. Lai uzlabotu klases bērnu spēju veidot savstarpējās attiecības, audzinātāja, saskaņojot to ar direktori, izlēma pieaicināt psihologu. Bet starp vecākiem šķita, ka labāk ir nomainīt skolotāju vai direktori, varbūt pat vispār likvidēt skolu, nekā uzlabot bērnu prasmes.

Ja deputāti neprot konstruktīvi strādāt pie viena galda, tad tiešām ierosinu pieaicināt speciālistu, kas jums to palīdzēs izdarīt. Šobrīd jūs izskatāties kā nerātna klase, un, līdzko skolotājs pagriezis muguru vai palaidis grožus vieglāk, sākas apmētāšanās, apsaukāšanās un ķircināšana.

Vai pie šī galda nesēž pieauguši cilvēki, kuri, pretēji skolēniem, spēj nest pilnu atbildību paši par saviem vārdiem un uzvedību? Pretējā gadījumā jājautā: vai atbilstat šim amatam? Manuprāt, ierosinājums atstādināt Guntu Abaju no amata parāda to deputātu vārdus un uzvārdus, kuri nav spējuši būt konstruktīvi, vēl mazāk — nav spējuši veidot konstruktīvu gaisotni un savu atbildību tagad uzveļ domes priekšsēdētājai.»

Pēc tam deputāte Asja Felta aicināja piecus deputātus, sēdes ierosinātājus — Ēriku Bērzkalnu, Benitu Osi, Gunti Pirvitu, Unu Silu un Aldonu Zumbergu — pamatot savu rīcību. Dzirdējām dažādus pārmetumus, kā vienu no biežākajiem — Guntas Abajas pārāk maigu vadības stilu — gan pret speciālistiem, gan vadot domes sēdes, kuru gaita pēdējā laikā esot nekonstruktīva, lēmumus vairs nevarot pieņemt, un tam nu reiz jādara gals. Deputāts Aldons Zumbergs atgādināja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām pozīcijā nonākusi deputātu grupa, kuru saraksti saņēmuši vislielāko tautas atbalstu un tā izraudzījusies domes vadītāju, savukārt pēc G. Abajas nākšanas pie varas izveidojusies sava veida mazākuma valdīšana, un tagadējie notikumi, nespējot pieņemt lēmumus, ir loģiski un likumsakarīgi. Deputāte Benita Ose teica, ka tur daudz ko nav piebilst — ir pieprasījums, un tad jau balsojums parādīs, kas un kā. Deputāts Ēriks Bērzkalns kā vienu no kļūdām pieminēja nepareizo pieeju, sadalot 30 000 tūkstošus, jo pats princips nav pienācīgi izspriests, un pati izvēle esot bijusi mehāniski matemātiska. Deputāte Tija Liepa norādīja, ka budžeta izveides stadijā un apmēram pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām gan drīzāk būtu visiem jāstrādā, nevis jārīko ārkārtas priekšsēdētāja vēlēšanas, turklāt steigā un ar neskaidru argumentāciju.

Deputāts Aigars Zadiņš vairākkārt jautāja: bet vai ir prāta darbs gāzt priekšsēdētāju tagad, budžetu plānojot? Ir pazīstams teiciens, ka valdība krīt, ja budžetu neapstiprina, bet pašlaik to veido! Vai ir zināms, kurš G. Abajas atstādināšanas gadījumā metīsies iekšā sarežģītajā darbā, kurš ir nākamais līderis un kāda ir viņa programma?

Uz šo jautājumu atbildi neizdevās saklausīt.

Gunta Abaja atzina, ka nav īsti sastrādājusies ar izpilddirektoru un izteica viņam pārmetumus par pienākumu sliktu pildīšanu, bet arī bilda, ka viņas pienākums pēc likuma nav darīt izpildstruktūras darbu. Un, ka šādi, atceļot no amata, viņa būtībā tiek sodīta par pašvaldības darbinieku nekvalitatīvu darbu.

Deputāts Aigars Zadiņš cita starpā ieminējās, ka zālē neredzot šī pasākuma galveno scenāristu un režisoru, kur iniciāļi esot «G» un «L». Nav ne jausmas, ko deputāts ar to gribēja teikt, es ātrumā nespēju iedomāties neko citu kā vienīgi Gvido Lingu. Droši vien bija aizņemts citos projektos.

Vēl sēdē izskanēja doma, ka dažu deputātu rīcība esot pavisam revolucionāra, jo viņi piedalījušies kā iepriekšējā domes vadītāja Aldona Zumberga, tā tagad Guntas Abajas gāšanā. Nu un, te gribētos pavaicāt!? Ko tad darīt, ja asinis mutuļo? Revolucionārisms, ja norobežojamies no padomjlaiku terminoloģijas, jau nav nekas nosodāms!

Bet par ko prieks? Par to, ka nav ne mazāko šaubu, ka piecinieka un pēc tam jau astotnieka rīcību vadījusi tikai un vienīgi godprātīga, sacīsim vēl tiešāk, drosmīga vēlme glābt, kas vēl glābjams — domes, pašvaldības un visa Dundagas novada turpmāko likteni. Tas nav pārāk skaļi teikts, jo pavisam nesen komitejas sēdē deputāts Guntis Pirvits (kas šajā sēdē vienīgais no tautas priekšstāvjiem nebilda ne pušplēsta vārda) kaismīgi izsaucās: ja, veidojot nākamā gada budžetu, nesamazināsim pašvaldības darbiniekiem atalgojumu, tad mūsu novadu var likvidēt un pievienot Ventspilij!

Jā, jā, skatīsimies patiesībai acīs, lai cik rūgta tā arī būtu! Īsti nesapratu, vai mūs pievienos pilsētai ar rītdienu vai novadam ar vakardienu, tas varbūt arī nav tik svarīgi. Galvenais — bail pat iedomāties, ka duņdžiņiem un kolčiņiem nāktos zaudēt savu identitāti un saukties par… ventiņiem! Tad, visticamāk, arī Dundagas novada deputātiem vairs nebūtu tautas priekšstāvju statusa… Pat ar neapbruņotu aci ir redzams, ka tas būtu vismaz trīsreiz briesmīgāk par pasaules galu. Vai pat četrreiz.

Par laimi, arī šīs briesmas tagad ir novērstas, un mūsu visu nākotne ir drošās rokās. Tieši kurās, vēl nezinām, bet lai tas nelaupa mums naktsmieru! Atgriežoties vēl drusku pie atstādināšanas sēdes, ir taču saprotams, ka astotnieku vadījusi tikai un vienīgi atbildība savu vēlētāju, nodokļu maksātāju priekšā. Ja kāds kaut uz sekundes tūkstošdaļu iedomātos, ka iemesls varētu būt godkāre, atriebības alkas, varaskāre, visāda veida savtīgums, tad tā būtu visaugstākā mērā nosodāma nekrietnība. Jo tā taču nedrīkst būt, vai ne, tautas izraudzīti priekšstāvji taču tā nekad nedarītu?

Tāpat kritiku neiztur apgalvojums, ka Ziemassvētku priekšvakarā vajadzētu atturēties no tādām izrīcībām. Padomāsim ar prātu! Cik tad tālu — jau Lieldienas! Tad ar roku var sasniegt Jāņus. Kur nu vēl valsts svētki, par Pēteriem, Mārtiņiem un Miķeļiem nemaz nerunājot. Pēc šādas loģikas spriežot, vispār gadā neatradīsim brīvu brīsniņu, lai gāztu sapuvušu kliķi.

Kas tālāk? Miers virs zemes…

Jā, bet kāpēc virsrakstā minēts: visā Dundagā ir apmākušās debesis? Tāpēc, ka tā vienkārši bija! Tāpēc, ka dzīvojam ziemeļu valstī, bet dienvidu zemē, saulainajā Spānijā, debesis ir … paši jau zināt, kādas.

Alnis Auziņš

d.m.Y H:i · 6 Comments

Ziemassvētku koncerts

14. XII plkst. 17.30 Dundagas pilī Ziemassvētkus ieskandinās Ziemeļkurzemes kamerorķestris. Diriģente Indra Sproģe.

Piedalās Dundagas, Talsu un Rojas Mūzikas skolas audzēkņi, skolotāji un absolventi. Ieeja brīva.

d.m.Y H:i · 0 Comments

«Kā izdzīvot Latvijas reģionos?!»

30. XI mūsu domes priekšsēdētāja Gunta Abaja Rīgā piedalījās Pirmajā reģionālo pašvaldību forumā, kura nosaukums bija tieši tāds, kā virsrakstā. Lūdzām pašvaldības vadītāju par šo notikumu pastāstīt tuvāk.

Rūpēs par Latvijas reģionu atdzimšanu, par valsts un pašvaldību ne vienmēr apmierinošo sadarbību un meklējot iespējas labāk sastrādāties pašvaldībām savā starpā, grupa pašvaldību vadītāju aicināja uz šo forumu, uz kuru arī bija ieradusies lielā daļa Latvijas pašvaldību un pilsētu domju vadītāji, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji, nozaru eksperti. Darba gaitā dalībniekiem piepulcējās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Samezglojumu diemžēl netrūkst. Mazās pašvaldības jau vairākkārt ir izteikušas neapmierinātību ar valsts, ar nozares ministrijas politiku, tagad šādu viedokli bija paudušas arī Pierīgas pašvaldības. Lielajiem centriem un pilsētām ir priekšrocības. Jo pašvaldība atrodas tālāk no centra, jo tā ir beztiesīgāka. Tas atspoguļojas arī Nacionālās attīstības plānā (NAP). Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska iepazīstināja ar visu valsts reģionu makroekonomiskajiem rādītājiem.

Patlaban Latvijā diemžēl vispār nav reģionu līmeņa pārvaldības. Turklāt pastāv draudi, ka varētu turpināties pašvaldību reformas, lai gan nav novērtēti visi ieguvumu un zaudējumi, ko deva iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma. Tāpat nav skaidrības, vai uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ministrija panāks ierobežojumus pašvaldības deputāta statusam un skaitam domē.

Salacgrīvas domes vadītājs Dagnis Straubergs norādīja, ka NAP tikai 30 pašvaldības iezīmēti kā attīstības centri, kam nākamajā 4 gadu Eiropas Savienības (ES) finansējuma periodā būs labas izredzes iegūt ES investīcijas, toties pārējām 89 Latvijas pašvaldībām šādas cerības ir niecīgas. Vai tas nozīmē, ka tās ir bezperspektīvas teritorijas? NAP arī neatspoguļojas, ka vajadzētu radīt jaunas darbavietas.

Savukārt Mērsraga novada vadītājs Lauris Karlsons jautāja: ko nozīmē, ka valsts izvirza 30 lielos attīstības centrus, vai tad ir pierādīts lielo pašvaldību ekonomiskais izdevīgums vai pārākums? Pārējās 89 pašvaldības taču arī ir mūsu valsts! Viņš arī aicināja uz konstruktīvām diskusijām starp ministrijas ierēdņiem un pašvaldībām. Patlaban pašvaldības no ministrijas saņem daudz dažādu anketu, uz kurām ātri jāatbild, bet bieži vien nav izprotama to jēga. Būtu ļoti vēlams, lai valsts ierēdņi tiešām pārzinātu pašvaldību darbu.

Svarīgi būtu arī panākt līdzvērtīgu konkurenci projektiem, lai finansējumu saņemtu tiešām labākie, kam būtu lielāka atdeve nākotnē.

Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks uzsvēra, ka nevajadzētu pretnostatīt valsti un pašvaldības, jo pašvaldības ir daļa no valsts pārvaldes. Pašvaldību darbā ir sabiedrības līdzdalība, jo pašvaldības ir vistuvāk sabiedrībai. Latvijā darbojošais modelis ar LPS kā pašvaldību vienojošu organizāciju ir pārņemts no Dānijas, un tas nav slikts. Taču ir svarīgi, kādā līmenī ir vispārējā saziņa, un politiķiem bieži pietrūkst diskusiju kultūras. Diemžēl tas jāattiecina arī uz pašvaldībām.

Jāpiebilst, ka lielum lielā daļa Latvijas pašvaldību ir LPS, izstājusies ir Krāslava, savukārt Rīgas dome nav izstājusies, bet apturējusi darbību.

No citām būtiskām foruma tēzēm jāmin atziņa, ka galvaspilsēta nav visa Latvija un ka Rīga nekad nav bijusi latviska. Un vēl. Noplicinot laukus, mēs zaudēsim Latviju. Tieši no laukiem jānāk politiķiem, kas varētu būt Latvijas politiskā nākotne.

Darba gaitā forumam pievienojās arī Edmunds Sprūdžs. Diemžēl ministra runā atkal dzirdējām jēdzienus «pozīcija» un «opozīcija», to pašu domāšanu pretnostatījumos…

Tikšanās noslēgumā foruma dalībnieki pieņēma Aicinājumu Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam. Tajā teikts, ka «pašvaldību pilnvērtīgai funkciju realizācijai nepieciešama varas decentralizācija; funkciju un atbildību adekvāta un samērīga pārdale starp valdībai tieši padoto valsts pārvaldi un pašvaldībām; ES fonu apguves nosacījumu definēšana un pārdale, lai veicinātu reģionu tautsaimniecības potenciāla attīstību un izaugsmi, infrastruktūras uzlabošanu; normatīvisma un birokrātisma samazināšana; kritēriju noteikšana un ievērošana valsts reģionu veiksmīgai attīstībai ilgtermiņā.»

Tikai apvienojoties un kopā pārstāvot lauku reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, vietējo pašvaldību vadītāji var panākt vienmērīgu un līdzsvarotu visas valsts attīstību. Esmu par Latvijas lauku teritoriju attīstību un atbalstu forumā izteikto aicinājumu.

Uzklausīja Alnis Auziņš

d.m.Y H:i · 0 Comments

Deju koncerts Kolkā

advente2.jpg

Kolkas tautas namā 8. XII plkst. 16.00 Dundagas deju kolektīvu koncerts «Ziemas raibumi» vadītāja Dace Treinovska.

Būs vietējo rokdarbnieku darbu izstāde–tirdziņš.

d.m.Y H:i · 0 Comments
zina.txt · Labota: d.m.Y H:i (ārpussistēmas labojums)
Recent changes RSS feed Creative Commons License Donate Minima Template by Wikidesign Driven by DokuWiki