Satura rādītājs
Ziņas
Asistenta pakalpojumi invalīdiem
Jaunajā gadā cilvēkiem ar invaliditāti pašvaldībā nodrošinās asistenta pakalpojumus.
No 01.01.2013. cilvēki ar I un II invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti (izņemot personas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā) varēs pašvaldībā saņemt asistenta pakalpojumu. Asistents palīdzēs pārvietoties ārpus mājokļa — uz skolu, darbu, pakalpojuma saņemšanas vietu.
Šo pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā varēs saņemt pieaugušie cilvēki ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par asistenta nepieciešamību, un bērni no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas vajadzību smagu funkcionālo traucējumu dēļ.
Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, cilvēkam ar invaliditāti vai viņa likumiskajam pārstāvim deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā jāiesniedz lūgums piešķirt asistenta pakalpojumu. Pieaugušajiem jāuzrāda VDEĀVK atzinums par asistenta pakalpojuma vajadzību, bet bērniem — VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu funkcionālo traucējumu dēļ.
Asistenta pakalpojums paredzēts galvenokārt cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem, ļoti smagiem redzes vai smagiem garīga rakstura traucējumiem, kā arī kopjamiem bērniem no 5 līdz 18 gadiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, pārvietojoties ārpus mājokļa, lai nokļūtu vietā, kur viņi mācās, strādā, saņem pakalpojumus.
Lēmumu piešķirt vai atteikt asistenta pakalpojumu pieņems pašvaldības sociālais dienests viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Tā speciālisti noteiks asistenta pakalpojuma apjomu katram cilvēkam individuāli, ņemot vērā izglītības apgūšanu, algotu darbu, ārstniecības pakalpojumu saņemšanas nepieciešamību un aktīvu darbu nevalstiskajās organizācijās.
Pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā apmaksās no valsts budžeta. Pašvaldības sociālais dienests slēgs līgumu ar pakalpojuma saņēmēju un asistentu, līgumā nosakot asistenta pakalpojuma apjomu, tā ilgumu un kārtību, atbildību pakalpojuma sniedzējam, invalīdam un pašvaldībai, norēķinu kārtību un citus ar asistenta pakalpojumu saistītus būtiskus jautājumus.
Par asistenta varēs būt ikviens cilvēks, kam ir atbilstoša izglītība, darba vai personiskā pieredze, aprūpējot cilvēku ar invaliditāti.
Lai nodrošinātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā, no valsts budžeta 2013. gadā plānots atvēlēt 1,87 miljonus latu, bet 2014. un nākamajos gados – 1,9 miljonus latu ik gadu, no tiem 10% paredzēti pašvaldībām ar pakalpojuma administrēšanu saistīto izdevumu segšanai.
Plašāks skaidrojums, kā pieteikties asistenta pakalpojumam pašvaldībā no 01.01.2013., pieejams Labklājības ministrijas interneta vietnē.
Video fails par jaunajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti pieejams Labklājības ministrijas Youtube kanālā: http://www.youtube.com/watch?v=e1Bn1ItfIq8.
Ineta Mauriņa, Sociālā dienesta vadītāja
Tālruņi: 63200803, 26618686.
Ziemeļkurzemes kamerorķestra koncerts
14. XII pils lielajā zālē uz koncertu aicināja Ziemeļkurzemes kamerorķestris Indras Sproģes vadībā.
Tajā spēlē Talsu, Rojas un Dundagas mūzikas skolu skolotāji, audzēkņi un absolventi. No mūsējiem tajā piedalās Dundagas Mākslas un mūzikas skolas skolotāja Ieva Hermane, absolvente Sigita Dzērve, kā arī audzēknes: Kristīne Ralle, Žaklīna Ulla Ģigule, Loreta Bergmane un Daniēla Damberga. Šajā reizē gan Sigitas nebija, bet pārējās dundadznieces spēlēja, ka prieks. Kopā ar kamerorķestri kādā skaņdarbā zvaniņu solo izpildīja Kārlis Gerdiņš. Kamerorķestrī spēlē arī Anda Kostanda un Līga Balga, kas kopā ar Ievu Hermani šogad uzstājās Kolkas luterāņu baznīcā Slīteres Ceļotāju dienā.
Koncertā skanēja dažādu komponistu, piemēram, Johana Sebastiana Baha, Georga Frīdriha Hendeļa, Arvīda Žilinska, melodijas. Starp skaņdarbiem latviešu klasiķu dzeju un prozas fragmentus lasīja Smaida Šnikvalde. Koncerta apmeklētāju vidū bija kamerorķestra spēlētāju mammas un vecmāmiņas, māsas, kāds tētis, kā arī mūzikas cienītāji.
Diāna Siliņa
Gunas Millersones gleznas vidusskolā
14. XII uz tikšanos ar Gunu Millersoni aicināja kulturoloģijas un vizuālas mākslas skolotāja Sandra Braže.
Tas nemaz nebija tik sen, kad izremontētajā bistro un skolas zālē bija skatāmas G. Millersones gleznas. Toreiz pārsvarā bija attēloti dārzi. Šoreiz gleznotājas darbi bija izstādīti gan 1. stāva foajē, gan izremontētā 3. stāva vestibilā, kur arī sirsnīgā gaisotnē notika tikšanās, ko vadīja skolotāja S. Braže.
G. Millersone, mūsu novadniece, atzina, ka tādas intensitātes, kādu piedzīvojusi Dundagā, viņai vairs nekad nav bijis. Lai arī piedzimusi drūmajos Staļina laikos, tam nebija nozīmes, jo visapkārt skaista daba un aktīva kultūras dzīve. Viņas mamma bijusi kino kasiere, tēvs — kinomehāniķis. Lai drīkstētu aiziet uz kino, bija nepieciešama klases audzinātājas atļauja. Kultūras namā viesojies Drāmas, tagadējais Nacionālais teātris. Šeit spēlējuši Harijs Liepiņš un Velta Līne…
Par gleznotāju kļuvusi it kā nejauši. Skolotāja Valija Purmale iesaistījusi zīmēšanas pulciņā, savukārt G. Millersones mamma, kas uz Rīgu braukusi parasti reizi gadā, garām ejot, ieraudzījusi, ka J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā pēc pāris nedēļām uzņemšana. Tā nu trīs meitenes no Dundagas tur iestājās. Tik vienkārši? «Jo mums bija izcila skolotāja,» norādīja G. Millersone. Uz Rīgu mācīties viņa aizgāja pēc 5. klases. Nekāds vieglais laiks tas nebija: viena lielā pilsētā, nabadzība, krieviska vide. Arī mācības bijušas diezgan nebrīvas. Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā bijis tikai loģisks turpinājums mācībām J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā.
Pēc 20 Rīgā nodzīvotiem gadiem G. Millersone atgriezās Talsos un viņai ļoti laimējās, jo šeit satika savus domubiedrus, gleznotājus, kas daudz gleznoja dabā un darīja to jautri. Kad pēc 10 gadiem gatavojās atklāt izstādi, mākslinieks Andris Vītols sacīja — taisām Krūmu grupas izstādi! Tā arī šis nosaukums iegājies. Šogad 16. novembrī grupa ar savām gleznām pārstāvēja Latviju Šauļos, kas ir pilsēta ar 100 000 iedzīvotājiem un daudziem gleznotājiem. Viņi bija pārsteigti, ka tik mazā pilsetā kā Talsi darbojas mākslinieku grupa, kas var izstādīties jebkurā Eiropas pilsētā.
G. Millersone pastāstīja, ka glezno ātri. Pirmais iespaids ir noteicošais. Gleznas pārdod reti, ja nu kāds ārzemnieks vēl nopērk. Latvijā gan uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt māksliniekus, kas iztiek tikai no gleznošanas. G. Millersones darba vieta ir Talsu novada muzejs, kurā viņa iekārto 3 izstādes mēnesī. Taču bez gleznošanas viņa vairs nevar.
Darbnīcā ir ap 100 gleznu. Pārējās — izstādēs, galerijās.
Lieliskas iespējas gleznot ir, piedaloties plenēros, un to ir daudz. Var pat par brīvu aizbraukt. Šogad gleznotāja bijusi Druskininkos, un viņa uzskata, ka Lietuva ir kā paraugs glezniecībā, šeit sglabājusies tradicionālā māksla. Nākamgad ir doma braukt uz Ukrainu, Karpatiem.
Dabā māksliniekam jāstrādā spraigi, jo līst, snieg, pie jūras vējš visu gāž apkārt… Tāpēc māksliniece daudz fotografē un pēc tam nofotografēto izmanto glezniecībā.
Jaunākās tendences mākslā saistītas ar moderno tehnoloģiju izmantošanu. Skatoties gleznu izstādi kādā Parīzes galerijā, G. Millersone ievērojusi, ka visi darbi ir interesanti, bet labas gleznas — tikai dažas.
Māksliniece nedaudz pastāstīja arī par katru no izstādītajām gleznām. Man visinteresantākās šķita Nidā, Palangā un Daugavpils cietoksnī tapušās gleznas. Par Nidu gleznotāja sacīja, ka šajā pilsetā uzstāda tādus kāpu nostiprinājumus kā mākslas darbus, atliek vien tos uzgleznot kopā ar jūru, un skaista glezna gatava. Palangā tvertais mirklis, kas pārtapis gleznā, uzrunā ar dzīvu krāsu prieku. Savukārt Daugavpils cietoksnī bijusi gleznieciska vide, kādā telpā uz grīdas un sienām bija uzzīmēti apļi, daži ar bultiņām. Māksliniece to visu uzgleznojusi savā darbā. Neviens cits no plenēra dalībniekiem to pat nebija pamanījis.
Kā uzsvēra direktore Aiga Štrausa, šī ir viena no skolotājas S. Bražes iecerēm — atjaunot skolā gleznu izstādes. Savukārt kulturoloģijas un vizuālās mākslas skolotāja sacīja, ka skolēni ar interesi vēro gleznas, mēģinot noteikt, kuru mākslas virzienu tās pārstāv.
Lai iecerētais izdodas!
Diāna Siliņa
Svētku noskaņojumā
Jaukā noskaņā decembra otro nedēļu aizvadīja bērnudārza «Kurzemīte» saime.
 |  |  |
 |  |  |
 |  |  |
Visapkārt sniega baltums… Gan lielie, gan mazie pagasta ļaudis kā rūķi naskā solī dodas šurpu turpu dienas gaitās — cits smaidošs, cits savās domās iegrimis. Visapkārt sniega baltums… Kaut arī dabā valda tumšākais laika ritums, kad diena ir īsāka par nakti, ir tomēr pirmssvētku noskaņa. Ir gaidīšanas laiks, kad katram gribas dalīties savā sirdslabestībā ar citu. Tā arī mēs, bērnudārza «Kurzemīte» lielie un mazie rūķi, vēlējāmies dāvāt kādam prieku, dāvāt pirmssvētku noskaņu un labas izjūtas. Tāpēc nolēmām savā iestādē sarīkot Ziemassvētku labdarības pasākumu «Dāvāsim prieku!». Visu nedēļu no 10. līdz 14. decembrim grupiņās bērni kopā ar audzinātājām paši savām rokām gatavoja eglīšu rotājumus no dažādiem materiāliem. 14. XII rītā bērnudārzā ieradās Rūķis Eglītis ar mazu īstu eglīti. Nu bērni varēja izrotāt no lielā meža atnesto eglīti, un pēc tam Rūķis to nogādāja Dundagas aprūpes nama «Stacija» iemītniekiem.
Lai šodien mums nepazustu bērnības dienu brīnišķi skaistā Ziemassvētku nakts noskaņa! Dāvāsim cits citam gaismu, labestību un mīlestību! Dāvāsim to gaišo noskaņu, kas izteikta arī kāda nezināma autora dzejolī.
Jau Ziemassvētki
Jau Ziemassvētki. Caur tumsu garo
Kāpj saule augstāk debess lokā,
Un eglē sveces deg kā Saules lokā.
Ir Ziemassvētki. Gaisma dvēslē staro…
Jaukus svētkus vēlot bērnudārza «Kurzemīte» bērniem, viņu vecākiem un visam kolektīvam, — vadītāja Ilona Onzule
Pie Gaida Bērziņa Rīgā
3. XII Dundagas vidusskolas 12. klašu skolēni devās uz Ministru kabinetu, Saeimu, Rīgas Apgabaltiesu un uz Tieslietu ministriju. Izmantojām Saeimas deputāta un bijušā ministra Gaida Bērziņa uzaicinājumu.
Ielūgumu saņēmām jau oktobrī, kad G. Bērziņš bija ieradies mūsu skolā uz tikšanos. Ekskursiju Rīgā organizēja Gaidis Bērziņš ar savas palīdzes Kristīnes Raščevskas un Tieslietu ministrijas preses sekretāres Līgas Ādamsones palīdzību.
Ekskursijas sākumā mums bija iespēja noraudzīties Ministru kabineta (MK) komitejas sēdē, kurā sprieda par centralizēto eksāmenu angļu valodā. Šis temats mums šķita īpaši interesants, jo Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis ļoti pārliecinoši apgalvoja, ka skolēni un skolotāji esot apmierināti ar lēmumu eksāmenu pārcelt uz martu. Tas šķita mulsinoši, jo mums realitāte izskatās pilnīgi pretēji. Pēc sēdes devāmies ekskursijā pa Ministru kabineta telpām. Apskatījām dāvanas Ministru prezidentiem, bijām MK bibliotēkā, preses konferenču zālē, viesu kabinetā un citur. Šīs telpas stipri atšķīrās no mūsu nākamā apskates objekta — Rīgas Apgabaltiesas zāli. Tieši tur mums bija gods tikties ar Sandru Strenci — Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāju. Saruna izvērtās aizraujoša, un S. Strence iekaroja mūsu visu simpātijas ar savu spilgto personību un brīnišķīgo humora izjūtu. Nākamais pieturas punkts bija tikšanās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, kurš laipni atbildēja uz mūsu jautājumiem un izsmeļoši izstāstīja par Tieslietu ministrijas darbību un funkcijām.
Nākamā ekskursijas daļa — Saeimas ēkā, ko apskatījām Gaida Bērziņa pavadībā. Vispirms devāmies uz ēdnīcu, kuras ēdiens mūsu vidū radīja dalītas jūtas. Tālāk foajē mums interesanti pastāstīja par Saeimas ēku un tās vēsturi. Tad pa greznām kāpnēm devāmies uz otro stāvu, Balsošanas zāli, ko deputāti izmanto, balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm — ievēlot mūsu valsts amatpersonas, kā arī sniedzot intervijas. Blakus tai atrodas grezna Dzeltenā zāle, kurā deputāti sniedz intervijas un tiekas ar Saeimas viesiem. Turpinājumā devāmies uz Sarkano zāli, kurā visi apsēdāmies pie lielā galda un iztēlojāmies, kā būtu strādāt par deputātu. Visbeidzot, nonācām Sēžu zālē, un tur katrs varējām iejusties Gaida Bērziņa ādā, iesēžoties viņa personīgajā krēslā. Ekskursijas beigās pateicāmies Saeimas deputātam un viņa draugiem ar dāvaniņām. Arī mums palika piemiņas lietas — piespraudīte no Tieslietu ministrijas un LNNK atslēgu piekariņš no Gaida Bērziņa.
Mājās visi braucām ļoti apmierināti. Lai gan, visticamāk, tikai neliela daļa no mums cer kļūt par ministru vai deputātu, bija interesanti iejusties šādās lomās un mēģināt izprast viņu ikdienas dzīvi. Mūsuprāt, interesantākais bija noraudzīšanās Ministru kabineta komitejas sēdē un Balsošanas zāles apmeklējums. Tiešām, ikkatram no mums tā bija lietderīgi pavadīta diena. Paldies Gaidim Bērziņam!
Vita Egle un Dīna Ivanova, 12. b klases skolnieces
2012. gada decembra «Dundadzniekā» lasiet...
- «Viss, ko domājam, runājam, darām, nonāk pie visaugstākajiem spēkiem, tāpēc ir svarīgi atbrīvoties no skaudības, dusmām, aizvainojumiem, greizsirdības, jo — ko sēsi, to pļausi». No vēlējumiem Ziemassvētkos un gadumijā.
- Draudi novērsti. No lēmumprojekta domes ārkārtas sēdei: «Domes priekšsēdētāja Gunta Abaja, nespējot nodrošināt labu pārvaldību domes un pašvaldības darbā, ir radījusi situāciju, kas apdraud pašvaldības uzdevumu izpildi».
- Vienam deguns par sarkanu, otram — par baltu. No Ziemassvētku nepasakas par Ziemeļnekurzemes rūķu dzīvi.
- «Lielais Jēkabs» — arī mūsējiem! Gada tūrisma apbalvojumu kategorijā «Ražots Kurzemē» saņēmusi Dina Derkevica SIA «Vilnas fabrika».
- Ar kameru pārbaudot jaunierīkoto kanalizācijas cauruli, pārsteidza pretī peldoša reņģe… Par Dundagas ūdenssaimniecības projektu, zemē ieguldīto un arī … caurulēs iegāzto.
- Nopirkt lētāk nekā maksāt sodu. Par atkritumu apsaimniekošanu.
- Sapnis — pašas darināts lībiešu tautas tērps. Dundadzniece, košradzniece, rīdziniece Krista Greiško par savu lībisko piederību.
- Ja būtu labvēlīga apstākļu sakritība, tad ciemā vēl tagad skanētu lībiešu valoda. Pēc ilgāka laika atsākam ciemoties un sākam ar Sīkragu.
- «Patiesība jūs darīs brīvus!» Mācītāju novēlējumi un pārdomas.
- «Lidices roze» arī Ernestam Tropiņam. Dundagas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņi sekmīgi piedalījušies starptautiskā mākslas darbu konkursā Čehijā.
- Zināmi un jauni autori, eglīšu rotājumi, tamborējumi, Adventa vainagi, svečturīši, matu dekori, somas… Ieskats gadskārtējā izstādē un tirdziņā pilī.
- No sirds uz sirdi. Dvēseli apliecinošs un sasildošs Adventa koncerts Lībiešu tautas namā Mazirbē.
No 18. decembra vaicājiet pēc «Dundadznieka» novada veikalos.
Vai abonējiet to pastā!
Vēlāk varat «Dundadznieku» izlasīt arī internetā.
Jauna tūrisma projektu kārta
Lauku atbalsta dienests atver jaunu projektu konkursa kārtu lauku attīstībai — «Tūrisma aktivitāšu veicināšana». Iesniegumus pieņems no 2013. gada 28. janvāra līdz 28. februārim. Kopējais pieejamais publiskais finansējumu būs:
- ar lauku tūrisma saistītu tūrisma pakalpojumu mārketinga aktivitāšu īstenošanai Ls 200 000;
- pārējām aktivitātēm Ls 3 412 214.
Lauku atbalsta dienests izsludina pieteikšanos uz Kredītu fonda līdzekļu aizdevumiem.
Aizdevumus piešķir pasākumā «Tūrisma aktivitāšu veicināšana». Kopējais publiskais finansējums ir Ls 484 389. Pieteikties uz Kredītu fonda aizdevumiem varēs no 2013. gada 28. janvāra līdz 1. jūnijam vai līdz brīdim, kad tiks rezervēts viss pieejamais finansējums. Par to paziņos laikrakstā «Latvijas Vēstnesis». Iesniegumi Kredītu fonda līdzekļu saņemšanai jāiesniedz bankās vai krājaizdevu sabiedrībās līdz 2013. gada 1. jūnijam.
Ilze Šteine
Ziemassvētku dievkalpojumi
Luterāņu draudzēs. Dundagā 24. XII plkst. 16.00, plkst. 15.30 Dundagas pagasta jauktā kora un draudzes kora, kā arī saksofonistu Roberta un Raimonda Puduļu koncerts. Ģipkā 24. XII plkst. 17.30. Kolkā 24. XII plkst. 14.30 dievkalpojums un Kolkas pagasta jauktā kora koncerts. Mazirbes baznīcā 24. XII plkst. 16.00, mācītājmuižā 25. XII plkst. 11.00.
Katoļu draudzēs. Svētā mise Dundagā 25. XII plkst. 13.00, Kolkā — 25. XII plkst. 14.00.
Dundagas baptistu draudzē 24. XII plkst. 16.00, 26. XII plkst. 11.00 Dundagas kristīgo draudžu kopīgi rīkotās Ziemassvētku svinības visām Dundagas ģimenēm un bērniem.
Pareizticīgo draudzēs. Dundagā 26. XII plkst. 15.00, Kolkā 26. XII plkst. 10.00.
Draudzē «Prieka Vēsts» 26. XII plkst. 16.00.
Dabas infrastruktūra nacionālajā parkā
Dabas aizsardzības pārvalde Slīteres nacionālajā parkā uzlabo esošo un ierīko jaunu dabas infrastruktūru.
Dabas aizsardzības pārvalde 2011. gadā ir uzsākusi Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu «Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide «Natura 2000» teritorijās». Ziemeļkurzemē uz Vides un reģionālās attīstības ministrijas zemes šajā projektā dabas infrastruktūra top vairākos objektos Slīteres nacionālajā parkā, tādējādi padarot dabas objektus pieejamus sabiedrībai, vienlaikus pasargājot dabas vidi no noplicināšanas.
Darbi jau notiek Dundagas novada Sīkragā, Šlīterē un Mazirbē, kur izbūvēs nelielus auto stāvlaukumus ar grants segumu. Stāvlaukumiem būs barjeras, to tuvumā izvietos atkritumu urnas, tualetes, informācijas stendus, atpūtas vietas un velostatīvus. Piekrastes stāvlaukumus ar liedagu savienos koka laipas, kas pasargās kāpu no izbradāšanas.
Būvniecības darbi uzsākti arī Slīteres nacionālā parka dabas takās. Šlīteres dabas taku atjaunos nepilna pusotra kilometra garumā, lejup pa Šlīteres Zilo kalnu krauju vedīs jaunas kāpnes. Piecos stendos būs saistoša informācija par dabas vērtībām takas apkārtnē. Kolkas raga tuvumā atjaunos Kolkas priežu dabas taku nepilna kilometra garumā. Par dabas vērtībām kāpās informēs pieci stendi. Blakus Kolkas priežu takai no jauna izbūvē 20 metru augstu koka skatu torni un kāpnes lejup no takas uz liedagu.
Arī Pēterezera dabas taka ar laipām un kāpnēm vairāk nekā 3 km garumā atkal vedīs pāri kangariem un vigām uz skaisto Pēterezeru. Arī šeit plānots uzstādīt vairākus informācijas stendus.
Pēc šī projekta Slīteres nacionālais parks kļūs sabiedrībai atvērtāks un pilnvērtīgāk pildīs savu misiju, kuru nosaka likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, proti, izglītošanas un atpūtas organizēšana, saglabājot dabas vērtības un kultūrvēsturisko mantojumu.
Andra Ratkeviča,
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste
Fotoizstāde Kolkā
15. XII plkst. 16.00 Kolkas tautas namā virtuāls fotoceļojums «Kolka ziemā»: Baibas Šuvcānes, Ineses Dāvidsones, Antras Laukšteines, Alda Pinkena fotomirkļi.
«Laulas» un «Sarmas» dziesmas.
Mazajā zālē vietējo rokdarbnieku izstāde–tirdziņš.
